Dalīšos savās pārdomās par izglītības ekspedīciju Somijā, tās vienā no skaistākajiem reģioniem Karēlijā, konkrēti Joensū pilsētā.
Kāpēc mēs, Neatkarīgās Izglītības biedrības valde un biedres, nolēmām iepazīties ar Somijas izglītības kvalitāti tieši šeit, noteica divi faktori: 1) kolēģu no Austrumsomijas universitātes (bijušās Joensū Universitātes) atvērtība un laipnība; 2) iepriekš viesojoties šajā nelielajā Somijas universitātes pilsētiņā (~70 tūkst. Iedzīvotāju), mani pārsteidza, cik harmoniski šeit mijiedarbojas daba, cilvēks un kultūra. Arī Helsinku Universitātes kolēģi ir laipni un atvērti, bet galvaspilsētām piemīt zināma augstprātība, kas, man personiski, pēdējā laikā, šķiet, neiederas manā cilvēcības definīcijā.
Ekspedīcijas laikā guvu apstiprinājumu savai intuitīvajai izjūtai, ka Somijas izglītības veiksmes stāsts balstās ne tik daudz īpašās pedagoģiskās pieejās (šobrīd fenomenbalstītā pieeja) vai mācību metodēs (skolēncentrētā pieeja), bet gan vērtībās, kuras nosaka sabiedrības, skolu, skolotāju un skolēnu attieksmes un no tās izrietošo rīcību.Šeit, tikai par, manuprāt, būtiskākajām.
Uzticība un uzticēšanās.
Viesojoties vienā no universitātes skolām , prezentētajos materiālos lasījām frāzi “In teachers we trust”. Sabiedrība un izglītības ministrija kā sabiedrības pasūtījuma īstenotājs uzticas pedagogiem un tāpēc, piemēram, neapšauba profesionāļu lēmumu sākt mācības no 7 gadu vecuma. Tas nenozīmē, ka tikai no 7 gadu vecuma. Ja nu ir kāds ļoti spējīgas bērns, tad iespējams uzsākt mācības no 6 gadu vecuma. Savukārt, ja nu kādam mācības skolā sagādā grūtības, tad tās ir iespējams uzsākt arī 8 gados.
Turklāt vēl pusgadu pēc mācību uzsākšanas 1. klasē ir iespējams mainīt lēmumu - vai nu pārlēkt uz 2. klasi, vai nu doties atpakaļ uz pirmsskolas izglītību.
Arī īstenot pirmsskolas izglītību iespējams bērnudārzos, skolās, kā arī, piemēram, draudžu dibinātās izglītības iestādēs. Šis piemērs parāda, cik elastīga, brīva un atbalstoša ir izglītības sistēma. To ir viegli piemērot konkrētiem apstākļiem un konkrētām vajadzībām. Tāpēc decentralizācija nesagādā grūtības. Centralizēti ir principi, bet prakse ir decentralizēta, autonoma. Brīvība un atbalsts nav iespējams sabiedrībā, kur valda bailes un tieksme kontrolēt, kas balstās neuzticībā saviem iedzīvotājiem, pilsoņiem, pedagogiem, bērniem un jauniešiem. Šajās sabiedrībās vienmēr atrodas kāds, kuram pieder monopols uz pareizo zināšanu.
Katru reizi, kad viesojos Somijā, mani pārņem sajūta, ka laiks apstājas. Lai gan vairākas reizes sarunās ar skolotājiem/-ām izskanēja atziņa, ka steiga ir kļuvusi par neatņemamu viņu dzīves daļu un laika paātrinājums notiek arī Somijas skolās, tomēr Joensū pārņem sajūta, ka laiks ir rimts, ļaudis uz ielām un iestādēs, tai skaitā skolās, ir mazliet lēnīgi. Trauksmainajiem latviešiem par lēnu? Pārdomājot šo fenomenu, iedomājos, ka mūsu trauksmainums, iespējams, izriet no mūsu pastāvīgajām bailēm. Bailēm, kas balstās vēsturiskajā atmiņā, kur nepārtraukti aktualizējam mūsu traumas. Bailēm, ka neatbildīsim vairākuma ideāla prasībām, ka nezināsim pareizās atbildes, ka kļūdīsimies…Minētās bailes izriet no kultūras, kurā esam ieauguši, kas neatbalsta citādību. Citādais izaicina, bet mums patīk, kad viss ir prognozējami, skaidri un droši. Citādais dara mūs trauksmainus. Bailes un trauksme liek radīt pareizās attieksmes un uzvedības standartus, un izglītībai tad nu no vienas puses jāpiegriež mūsu daudzveidīgie bērni un jaunieši šiem pareizības standartiem, un no otras puses jāīsteno pasaules un Briseles, arī ekonomikas prasības pēc inovācijas un radošuma. Neelastīgai sistēmai radošums ir apdraudējums, jo tas izaicina striktās sistēmas robežas. Manuprāt, tā ir mūsu izglītības viena no problēmām: no vienas puses zinām, ka vajag mainīties, un pat zinām, kas jādara, bet no otras puses, mainoties zaudēsim stabilitāti, kontroli un līdz ar to drošības sajūtu. Tāpēc katram ar izglītību saistītajam/-ai individuāli katru dienu jāmeklē līdzsvars starp šim divām polaritātēm. Ne jau tikumības vai lojalitātes grozījumi padarīs mūsu skolas drošākas un izglītību kvalitatīvāku, bet gan mūsu uzticības kredīts pedagogiem. Ja mēs pārtrauksim regulāri emocionāli kritizēt pedagogus un viņu darbu, bet izstrādāsim skaidras, vienkāršas profesionālas prasības un sekosim to īstenošanai, tad, iespējams, skolotāji varēs atgūt pārliecību par savu profesionalitāti un, galvenais, pašcieņu. Nevis kvalitātes pakāpes uz papīra, bet darbībā. Vairosim uzticību pedagogiem, pedagogu darba vērtētājiem, viens otram.
Mācību klase pašvaldības vidusskolā, Yhteiskoulun Lukio, 19.01.2017.
Bibliotēka foajē vidū un bez bibliotekāra , Länsikadun koulu, 18.01.2017.
Cieņa un sadarbība.
No universitātē dzirdētā prātā palikusi atziņa - reformas soli pa solim. Vispirms saprast, ko nepieciešams reformēt (pētījumos balstītas pieeja). Piemēram, pēdējais PISA pētījums uzrāda, ka Somijas zēniem ir zemāki rādītāji lasītprasmē un tāpēc viņiem ir zemāki sasniegumi arī citās kategorijās. Šobrīd šī ir izvirzīta par pētniecības prioritāti: atrast iemeslus (kāpēc?) šādiem rezultātiem un līdzekļus, kā tos uzlabot. Universitātes sadarbībā ar universitāšu skolām izstrādā pārmaiņu modeļus, aprobē un tikai pēc tam tos ievieš visā valstī. Cik cieša ir IZM, VISC, Kompetenču projekta, Universitāšu un skolu sadarbība Latvijā? Kāds ir Latvijas pedagoģisko pētījumu fokuss šobrīd? Tad, kad šīs reformas ir ieviestas, var ķerties klāt nākamajām. Ar šo mācību gadu Somijā ir uzsākta jaunā, 2014. gada, valsts standarta īstenošana sākumskolā un vidusskolas 10. klasē. Ir noteikts pārejas periods. Standarts tiek apzīmēts kā fenomenbalstīts mācību saturs (phenomenon based). Tomēr jau šobrīd tiek strādāts pie nākamā reformu soļa konceptuālās izstrādes, pie vēl nozīmīgākas satura integrācijas.
Pētījumos balstīta skolotāju izglītība un izglītības politika kopumā bija viens no vairākkārt pieminētajiem faktoriem Somijas veiksmes stāstā. Skolotāju profesija pirms pāris gadiem bija populārākā Somijā, šobrīd tā ieņem 2.-3. vietu profesiju topa tabulās. Pirmā vietā ir psiholoģija, un skolotāju profesija konkurē ar juristu un mediķu profesiju.
Skolotāju profesijai ir augsts prestižs sabiedrībā, alga augstāka par vidējo valstī, konkurss uz vienu studiju vietu skolotāju studiju programmās ir 1:4 jeb četri reflektanti uz vienu studiju vietu.
Iestājeksāmenos tiek pārbaudītas ne tikai zināšanas, bet arī psiholoģiskā piemērotība skolotāja darbam. Ja bērni ir vērtība un mūsu nākotne, mēs nevaram to uzticēt gadījuma rakstura cilvēkiem. Jaunie skolotāji skolā tiek uztverti kā pārmaiņu aģenti un ir integrēti dažādās skolu pedagogu komandās. Šādas komandas bija visās skolās. Dažās bija mūsu izpratnē metodisko apvienību analogi, bet vairums bija tematiskās grupas. Piemēram, universitātes skolā dzirdējām par Pētniecības un attīstības grupu, kas pētī un analizē konkrētās skolas veikumu un izaicinājumus, izstrādā ieteikumus skolas darbībai, lai tā attīstītos līdzi laikam. Vēl viena grupa strādā ar vērtēšanas vajadzību nodrošinājumu. Grupas atbildībā ir nodrošināt veiksmīgu pāreju no mācīšanās vērtēšanas (learning assessment) uz vērtēšanu, lai atbalstītu mācīšanos (assessing for learning). Skolotāju grupas izstrādā veidojošās vērtēšanas sistēmu, aprakstus un kritērijus, kas ir pārrunāti un saskaņoti ar visiem skolas pedagogiem. Rezultāts ievietots elektroniskā vidē un to izmanto skolotāji, vērtējot skolēnu mācību sasniegumus. Savukārt pašvaldības skolā ir izveidotas 7 skolotāju komandas, kas katras divas nedēļas 6 stundu apjomā nodarbojas ar skolas attīstības jautājumiem. Piemēram, tā dēvētā IKT grupa pēta, plāno un atbild par skolas informatizāciju (kādu tehniku un kādām vajadzībām iepirkt?), interneta drošību (kāds pieslēgums, kādiem mērķiem?) un skolas publisko tēlu virtuālajā vidē. Šajā skolā, atšķirībā no universitāšu skolām, nebija brīvpieeja internetam. Internets tiek izmantots kā līdzeklis mācību vajadzībām un pēc nepieciešamības nodrošināts skolas iekšējā tīklā. Tādā veidā skola mēģina risināt datu aizsardzības jautājumus un nekontrolētu interneta lietošanas izaicinājumus mācību laikā. Skolotāji sadarbojoties apvieno visus savus resursus (laika, intelektuālā īpašuma, enerģijas, emocionālos un fiziskos), lai iegūtu dārgāku un kvalitatīvāku rezultātu – vienu no konkurētspējīgākām izglītībām pasaulē. Šo resursu optimizēšana iekļauta darba slodzē un līdz ar to arī atalgojumā.
Krievu valodas un sociālo zinību satura integrācijas piemērs eksāmena uzdevumos.
Nākamais sadarbības līmenis ir skolotāju-skolēnu sadarbība. Piemēram, sadarbība klasē, mācību procesa laikā. Novērotajās stundās veidojās priekšstats, ka skolotājs nevis māca, bet sarunājas ar skolēniem par visiem interesantu tēmu. Katrā ziņā neredzēju, ka skolotājs par katru cenu vēlētos iesaistīt vienlīdzīgi visus. Tiek respektēta katra skolēna individuālā spēja konkrētajā brīdī, konkrētajā mācību priekšmetā. Mācību metodes, kas tika lietotas, bija mums visiem zināmās: stāstījums, vizualizācija ar foto un video materiāliem (piemēram, sabiedriskās TV sagatavotiem materiāliem somu valodā, šai gadījumā ģeogrāfijas tēmā “Vulkāni un zemestrīces”), pieslēgšanās interneta vietnēm atbilstoši akadēmisko mērķu vajadzībām, patstāvīgais darbs ar tekstu un darba lapu izmantošana, dziesmas, fiziska darbošanās. Un skolotājs kā daļa no grupas, nevis ekskluzīvu zināšanu turētājs klases priekšā. Drīzāk jēgpilnu aktivitāšu ierosinātājs. Dzirdēju, ka citās nodarbībās bija pa kādam skolēnam, kas apgrūtināja līdzsvarotu stundas norisi. Bet arī ar šiem izaicinājumiem skolotāji tika galā bez balss paaugstināšanas, izraidīšanas, moralizēšanas. Pat par saplēstu rūtiņa lapu, uz kuras tika veidota uzdevumā prasītā domu karte, netika izteikta neviena piezīme (prātā jau dzirdu komentārus “tā jau viss ir degradējies, vēl arī šis – uz saplēstas lapiņas pildīt uzdevumus”, tomēr , iespējams, tas ir tikai manas iesūnojušās iztēles auglis). Miers un rimtība pāri visam. Iespējams, tāpēc, ka pārsvarā tiek lietots formatīvs vērtējums, trīs līmeņos – brīdinājuma, attīstības un izcilības līmenī. Ja skolēns nonāk brīdinājuma līmenī, viņam/-ai tiek sniegts atbalsts arī trīs līmeņos: vispārējais atbalsts, intensīvais atbalsts, īpašais atbalsts. Katrs bērns un jaunietis ir nacionāla vērtība.
Universitātes sākumskolā uzzinājām, ka skolēnu pašpārvaldē iesaistīti skolēni no 1. klases. Uz jautājumu, ko tad šī skolēnu pašpārvalde dara, saņēmām atbildi: uzzina, ko vēlas skolēni; iesaistās pasākumu un svētku plānošanā un organizēšanā; piedalās ikdienas ēdienkartes sastādīšanā un pilnveidošanā. Skolā, tāpat kā dzīvē, nav mazsvarīgu detaļu un katrs var iesaistīties, lai visi kopā dzīvotu labāk nekā līdz šim. Pamatskolas vecāko klašu un vidusskolas līmenī, protams, jautājumu loks paplašinās. Piemēram, pašvaldības skolā skolēni piedalījās skolas mēbeļu iepirkumā, izdarot galīgo izvēli: direktors lūdza izmēģināt sešus krēslu veidus un izvēlēties, skolēnuprāt, labākos, jo viņiem/-ām vien būs tajos jāsēž gandrīz dienas garumā. Kad izvēle izdarīta, direktors veica iepirkumu. Līdzīgi skolotāji paši veidoja savu kabinetu aprīkojumu sarakstu, kurš pēc tam tika skolas vadības sarūpēts. Trenažieru zālē (līdzīgi kā Rūjienas vidusskolā) iegādāti trenažieri, kurus pēc stundām izmanto gan skolēni, gan skolotāji. Viens trenažieris, īpaši dārgs, iegādāts, jo skolā ir sporta novirziena mācību programma un viens skolēns ir īpaši apdāvināts, Somijas cerība skriešanas disciplīnās. Katrs ir vērtība, un šajā skolā tiek atbalstīti arī talantīgie bērni.
Joensū pašvaldības skolas direktora prezentācija un saruna.par Somijas veiksmes stāstu izglītībā, Yhteiskoulun Lukio, 19.01.2017.
Starpbrīžos, visās skolās ir piedāvātas ļoti daudzveidīgas aktivitātes: trenažieri, biljards, galda teniss un hokejs, lasītava, šahs…Tā tiek atrasts līdzsvars starp mieru un aktivitāti.
No vārdiem pie darbiem.
Mani šī brīža secinājumi par redzēto: ja skolā nonāk pedagoga profesijai piemērotas personības, kuras ir gatavas kļūt par pārmaiņu aģentiem konkrētās skolās un kritiski reflektēt par savu pieredzi un praksi, tad šādi pedagogi rada bērniem mācību vidi, kas māca cieņu un uzticību, kā arī rada līdzsvara un miera izjūtu. Bērni un jaunieši tiek mudināti gan saturā, gan aktivitātēs iepazīt sevi, pieņemt sevi un citus. Ir viegli sadarboties, uzticoties sev un viens otram. Sadarbojoties iespējams sasniegt lielus mērķus, piemēram, kļūt par kvalitatīvas izglītības mītnes zemi no bērnudārza līdz pat augstskolas līmenim.
Latvijā ir pietiekami daudz līdzīgu resursu kā Somijā, bet pilnīgi noteikti pietrūkst uzticēšanās skolotājam, viņa profesionalitātei, trūkst sadarboties spēja (griba?) kopīgu un nozīmīgu mērķu sasniegšanai, kā arī trūkst skaidras vīzijas jeb mērķa, ko vēlamies sasniegt.
Un noslēgumā - pietrūkst arī politiskās gribas piešķirt tik daudz līdzekļu, cik ir nepieciešams, nevis tik, cik palika pāri no citiem tēriņiem . Tieši šie trūkumi traucē būt sekmīgiem. Tiekoties ar Latvijas pedagogiem Neatkarīgās Izglītības biedrībās rīkotajās novadu diskusijās, esmu dzirdējusi pietiekami daudz labas prakses piemērus, līdzīgus kā Somijā. Nav šaubu, ka esam gatavi un mēs varam ieviest pārmaiņas. Reformas Somijā, līdzīgi kā Latvijā, notiek nepārtraukti, reizi katros 10 gados, un, paātrinoties laikam, iespējams notiks vēl biežāk. Mērķtiecīgi un fokusēti, no apakšas uz augšu, nevis otrādi.
Mums ir visas iespējas, vien pietrūkst savstarpēja uzticēšanās un sadarbība izaicinājumu pārvarēšanai.
P.S. Arī reliģiskais un laicīgais harmoniski sadzīvo Somijas valsts standartā un skolas praksē.
Tam, kurš šodien lasa šo liecību, vajadzētu svinēt kopā ar mani un manu ģimeni, jo tas visiem sākās kā joks, un daži teica, ka tas nav iespējams. Mani sauc Aleksandrs Bendiks, es esmu no Rīgas, bet kopā ar sievu pārcēlos uz Beļģiju. Esmu laimīgi precējusies ar diviem bērniem un skaistu sievu. Kaut kas briesmīgs notika ar manu ģimeni, es pazaudēju darbu un sieva aizgāja no mājas, jo es nevarēju parūpēties par sevi un ģimeni. viņai un maniem bērniem tajā laikā. Man izdevās deviņus gadus, neviena sieva mani neatbalstīja, lai labi rūpētos par bērniem. Es cenšos nosūtīt testa ziņojumu sievai, bet viņa neļauj man ar viņu runāt. Es cenšos aprunāties ar viņas draugu un viņas ģimeni, bet es joprojām zinu, ka kāds varētu man palīdzēt, un es vēlāk esmu nosūtījis pieprasījumu tik daudziem uzņēmumiem, bet tik un tā nezvanu man, līdz pienāk kāda uzticīga diena, kuru es nekad savā dzīvē neaizmirsīšu . Kad es satiku vecu draugu, kuram es izskaidroju visas savas grūtības, un viņš man pastāstīja par lielisku cilvēku, kurš viņam palīdzēja iegūt labu darbu Coca cola uzņēmumā, un viņš man teica, ka tas ir rutīnas šarms, bet es esmu cilvēks, kurš nekad tic pareizrakstībai, bet es nolēmu to izmēģināt, un es ar viņu sazinājos, izmantojot doctorosagiede75@gmail.com. Viņš mani pamācīja un parādīja, kā rīkoties šajās trīs burvestības palaišanas dienās. Es sekoju visiem norādījumiem un daru to, ko viņš man lūdza darīt labi. Drosagiede pārliecinieties, ka viss noritēja labi, un mana sieva mani atkal redzēs pēc brīnišķīgā darba Drosagiede. Mana sieva man piezvanīja ar nezināmu numuru un atvainojās, un viņa man teica, ka viņa patiešām man pietrūkst, un mūsu bērni un mana sieva nāk mājās. Un pēc divām dienām uzņēmums, kas man nosūtīja pateicības vēstuli, sauca, tagad es esmu piemērs uzņēmuma vadītājam šeit, ASV. Es iesaku, ja rodas kādas problēmas, nosūtiet ziņojumu uz šo e-pastu: doctorosagiede75@gmail.com vai whatsapp +2349014523836, un jūs iegūsit vislabāko rezultātu. Uztveriet lietas kā pašsaprotamas, un tas jums tiks atņemts. ES tev novēlu visu to labāko.
ReplyDelete