• Konferences, semināri un diskusijas

    Sarunu festivāls "LAMPA": Diskusija "Vai/ kā var redzēt cieņu?" (2021)


    2021. gadā sarunu festivālā "LAMPA" Neatkarīgā izglītības biedrība organizēja diskusiju, kurā tika izceltas skolēnu un pedagogu savstarpējās attiecības. Attiecības, kurās nereti tiek skarts arī cieņas aspekts, īpaši gadījumos, kad bijusi necieņa šā fenomena redzamajā izpausmē. Nereti arī tiek vilktas paralēles ar skolēnu un skolotāju attiecībām pirms trīsdesmit, četrdesmit un vairāk gadiem, taču, vai šajos gadījumos nereti bailes nav tikušas kļūdaini noturētas par cieņu? Vai ir iespējama cieņa bez baiļu klātbūtnes? Vai un kā ir redzama (izpaužas) cieņa mūsdienu skolēnu un skolotāju attiecībās, un, kā to sekmēt?


    Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja diskusijas dalībnieki – Zanda Rubene, Iveta Kļaviņa, Jānis Ozols. Dikusiju vadīja Santa Iesmiņa.

    Diskusijas mērķis bija definēt dažādās cieņas izpausmes formas un veidus skolēna un skolotāja attiecībās, kliedēt mītus par to, ka cieņai jāiet roku rokā ar bailēm, kā arī uzsvērt cieņpilnu attiecību nozīmi kā kvalitatīvas izglītības būtisku aspektu.


    Pilns diskusijas ieraksts pieejams šeit.


    ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯


    Sarunu festivāls "LAMPA": Paneļdiskusija par matemātiku skolā un dzīvē "Neuztraucies par savām grūtībām matemātikā, manējās ir daudz lielākas." (A. Einšteins) (2020)

    2020. gadā sarunu festivāla "LAMPA" ietvaros Swedbank izglītības studijas programmā Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja paneļdiskusiju, kurā piedalījās Jānis Vilciņš, Projekta Skola2030 matemātikas mācību jomas vecākais eksperts; Māris Olte, pētnieks; Gunta Lāce, Limbažu novada ģimnāzijas direktore; Inguna Granta, RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktora vietniece. Diskusiju vadīja Inese Magdaļenoka, Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) biedre. Pilns diskusijas ieraksts pieejams zemāk.

    ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯

    Pedagogi nākotnē – izzūdoša vai prestiža profesija? (2019. gada jūlijs)

     

    ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯

    Neatkarīgā izglītības biedrība sadarbībā ar Britu padomi Latvijā organizēja diskusiju ciklu mazākumtautību skolās "Skola, kādu to vēlamies" (2017./2018. m.g.)

                       (skatīt šeit).

    Diskusiju mērķis bija stiprināt dialogu ar mazākumtautību skolām Latvijā, lai kopīgi izveidotu vīziju par 21. gadsimta skolu, un nonāktu pie darbību plāna šīs vīzijas sasniegšanai. Uz diskusiju bija aicināti visi skolas pedagogi, skolas direktori, visi interesenti, kuriem rūp izglītība Latvijā. Kopā 2017./2018. mācību gada laikā norisinājās 9 diskusijas dažādās skolās visā Latvijā. Šis diskusiju cikls noslēdzās  2018.gada 2.martā ar gala konference Rīgā, LR Saeimā kur kopā tikās visas iesaistītās skolas, eksperti, politiķi un pedagogi. 

     Ar šo konferenci noslēdzās diskusiju cikls mazākumtautību skolās, kurā piedalījās 310 pedagogi. Kopumā dalībnieki atzina, ka šādas diskusijas ir ļoti nepieciešamas, lai Latvijas izglītības sistēmā pārmaiņas notiktu veiksmīgāk.Tas nebija viegls un vienkāršs darbs. Bet mēs esam gandarīti par padarīto. Viedokļu dažādība ir demokrātiskas sabiedrības apliecinājums. Tagad strādāsim tālāk. Paldies LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijaiBritish Council Latvia, Izraēlas vēstniecībai Latvijā, profesoram Zvi Bekermanam, lieliskajiem un profesionālajiem NIB biedriem. (Skat.šeit)

    ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯
    Semināra „Kā jēgpilni īstenot projektu „Par kompetenču pieeju mācību saturā”?” kopsavilkums  (2017)



    Norises vieta: Saeima, Jēkaba iela 11, Sarkanā zāle
    Laiks: 31.03. 2017. plkst. 13:00-16:00

    Semināra „Kā jēgpilni īstenot projektu „Par kompetenču pieeju mācību saturā”?” pirmā daļa tika veltīta problēmas apskatei. Profesore Ieva Margevica- Grinberga prezentēja kompetenču pieejas praksē akadēmisko perspektīvu un ieskicēja, kāpēc tā vispār ir vajadzīga „Plaisa starp zināšanām un prasmēm, ko skolēni apgūst skolā un tām zināšanām un prasmēm, kuras nepieciešamas dzīvei un darbam 21.gs”. Kāda ir kompetences definīcija pēc Vispārējās izglītības obligātā satura apraksta): Kompetence ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē, spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās, spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā (izglītības, darba, personīgā vai sabiedriski politiskā).” Kādi ir riski ieviešot kompetencēs balstītu mācību saturu?  Dr. paed. Ieva Margevica Griberga prezentēja Konrāda Adenauera fornda 2016. Gadā veiktu pētījumu, kurš parāda, ka galvenie riski ieviešot reformu var būt:

    1. Pareizrakstības, pieturzīmju gramatikas un valodas izteiksmes līdzekļu kļūdains lietojums;
    2. Zemi sasniegumi matemātikā;
    3. Nevēlēšanās lasīt (studēt) literatūras klasiķu darbus (“Hamletu”, “Faustu”);
    4. Vēstures faktu nezināšana, piemēram, vēstures studenti ir pārliecināti, ka Martins Luters darbojies 19.gadsimtā;
    5. Problēmas studentiem sagādā sarežģītāku tekstu kritiska izvērtēšana;
    6. Nekritiska interneta avotu izmantošana (akla ticība visam, kas pieejams internetā).

    Šiem riskiem tika pretnostatīti arī ieguvumi, kas ir:
    1. Plašs mācību formu spektrs, kas sniedz iespēju elastīgāk organizēt skolēnu darbību mācību procesā.
    2. Paplašinās skolēnu individuālās darbības telpa.
    3. Skolēnu un izglītības ekspertu pozitīvs mācību procesa vērtējums.
    4. Palielinās skolēnu emocionāli pozitīvā mācīšanās pieredze.
    5. Uzlabojas disciplīna  (Pauli, Reusser et al 2003)
    6. Jauna mācīšanās kultūra (Baumgartner, 2005)

    Semināru turpināja pētnieciskā žurnāliste Inga Sprinģe, kas dalījās savā pētījumā "Jaunā skola"


    Galvenie faktori, kas uzlabo skolēnu sasniegumus:

    –Konkurence, spējīgi skolēni (ja klasē ir 3 vāji skolēni un 7 stipri, vājie vilks līdzi stiprajiem)
    Mācību satura izmaiņas
    –Skolotāju labās prakses, sadarbības nozīme – piemērs ar Venstpili. Skolotāji vēro viens otra stundas un viens otru papildina. Komentē nevis saturu, bet stundas struktūru.
    –Skolu optimizācija (pašvaldības pusi līdzekļus tērē ēku uzturēšanai, nevis mācību nodrošināšanai, labāki sasniegumi ir lielās skolās, mazās skolas jāapvieno lielākās un bērni uz tām jāved, ja to nevar izdarīt, mazākām skolām piešķirt papildu līdzekļus, lai skolotājiem var samaksāt normālas algas, lai nodrošinātu mācību kvalitāti (Igaunijas piemērs).

    Semināru turpināja Dr. Jana Simanovska un dalījās pieredzē par līdzšinējo sadarbību valsts institūcijām ar vecāku organizācijām. „Pieredze nav laba, esam saskārušies ar to, ka mūsu viedokli iebāž atvilktnē.
    „Svarīgs ir labas pārvaldības cikls, ne tikai analizēt, plānot darīt, bet arī pārbaudīt.  Reformas kvalitātes monitorings. Svarīgi ir vecākiem saprast, kā bērnu atbalstīt.”
    „Jāiesaista visi: vecāki, skolotāji, akadēmiķi. Katram savas bažas. Vecāki: kā jutīsies sešgadnieks skolā? Skolotāji: „Un kas tur jauns? Mēs jau to darām!” Akadēmiķi: „Jau tagad krītas bērnu absolventu sagatavotība eksaktajos priekšmetos, kas notiks tālāk?”
    „Lai reforma izdotos nepieciešama PATIESA sadarbība ķeksīša vietā”.

    Nākamais runātājs Valters Strods, Jauniešu Saeimas titula nākotnes politiķis ieguvējs.
    Strods prezentēja savu izglītības reformu:

    –Obligāta pārcelšanas eksāmena ieviešana sākot jau no pirmās klases, tas nodrošinātu mācību vielas atkārtošanu  katra mācību gada beigās
    –Sportā atcelt vienoto 10 baļļu vērtēšanas sistēmu, jo „mēs anatomiski esam dažādi
    –Sākumskolā max 20 skolēni klasē
    –Skolotāju attieksme pret skolēniem
    –7 priekšmeti vidusskolā līdzīgi kā SB (starptautiskā bakalaurāta) klasēs
    –Kritiskā domāšana kā mācību priekšmets

    PANELIS

    Paneļdiksuijas mērķis bija veidot dialogu un rast atbildes uz vismaz daļu  no  daudzajiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar kompetenču pieejas ieviešanu Latvijas izglītībā, piemēram,
    Daži neskaidrie jautājumi no pedagogu un skolu vadītāju puses NIB veiktajā ekspressaptaujā 30.03
    u  Nav skaidrs projekta zinātniskais pamatojums; uz kādiem pētījumu rezultātiem balstās projekta ideja? Tas pārliecinātu un nomierinātu sabiedrību!
    u  Vai izzudīs (daži/visi) mācību priekšmeti?
    u  Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts tas, vai mācību procesa kvalitāte ir uzlabojusies?
    u  Negatīvā attieksme pret projektu gan no skolotāju, gan vecāku puses; skolotāju iniciatīvas trūkums.
    u  Ar kādu mehānismu palīdzību un kā projekta idejas tiks izskaidrotas praktiķiem?
    u  Vai ir plānots sistemātiski informēt par izmaiņām skolēnu vecākus?

    Apkopojot paneļdiskusijas atbildes no speciālistiem, var secināt, ka

    Reformas galvenā būtība ir dialogs, vienā dienā nekas nemainīsies.
    „Nav runa, ka skolotājiem kaut kas jāmaina, nav tā, ka skolotāji šobrīd  dara kaut ko sliktu, tā būs profesionālā pilnveide. Skolām jābūt gatavām pieņemt autonomus lēmumus, atbilstoši savai situācijai” /D.Namsone/
    „Projektam būs mājas lapa, kur būs informācija par projektu un aktivitātēm, tā būs pieejama vēlākais aprīļa beigās” /Z.Oliņa/ 

    ⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯⎯

    4. novembrī notika seminārs par dialoga platformas izveidi ar Valsts izglītības satura centru (VISC) (2017)

    Neatkarīgās izglītības biedrības diskusiju cikla pirmā diskusija „Iesaistīti un līdzdalīgi. NVO dialogs ar valsts pārvaldi: kompetenču pieeja izglītībai”

    Diskusijas mērķis bija radīt platformu dialogam, iesaistot visas ieinteresētās puses (pedagogi, vecāki, eksperti, projekta īstenotāji, politikas veidotāji) kompetenču pieejā balstīta mācību satura vispārējā izglītībā  izstrādes un ieviešanas gaitā, tādejādi veicinot šī procesa caurspīdīgumu, profesionāļu un sabiedrības izpratni par notiekošo un līdzdalību. 

    Semināru rīkoja Neatkarīgā izglītības biedrība sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā.



    Piedalījāmies arī otrajā seminārā "Kā jēgpilni īstenot projektu "Kompetenču pieeja mācību saturā"?". Tas notika sadarbībā ar Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un biedrību "Līdere". 





www.izglitibasbiedriba.lv. Powered by Blogger.