Pētījuma "Par mācību gada pagarināšanu" apkopojums, Anžela Jurāne-Brēmane

2017. gada 13. jūnijā lūdzām izteikt savu viedokli par mācību gada pagarināšanu, aizpildot NIB izveidotu aptauju "Mācību gada pagarināšana Latvijas skolās". Guvām lielu atsaucību - aptauju aizpildīja 2461 respondentu. 

Rezultātus apkopoja un analizēja NIB biedre, Vidzemes augstskolas viesdocētāja Anžela Jurāne-Brēmane.

Atbildes ir tik dažādas, cik dažāda ir mūsu sabiedrība; tās rāda mūsu vērtības, prioritātes, viedokļus par dzīvi, izglītību, skolu, kā arī par izglītības kvalitāti ietekmējošiem faktoriem. Daži viedokļi rūpīgi pamatoti, bet netrūkst arī emociju, kur pamatojums nekādi nav ieraugāms. Protams, ir arī rupjības un citas zemi vērtējamas atbildes, bet tas šādās publiskās aptaujās, kas skar aktuālus jautājumus, ir neizbēgami.

No 2461 atbildes 84% ir pret mācību gada pagarināšanu. 

Atlikušos 16% veido 13% par mācību gada pagarināšanu un 3% neizlēmušie. Aptaujā aktīvākie ir vecāki  - 1404 atbildes (57%), aptuveni līdzīgs skaits izglītības darbinieku – 445 (18%) un skolēnu – 428 (17%), atbildēja arī 184 “Citi”(8%). Jāapzinās, ka šeit daļai respondentu bija jāizvēlas, ko norādīt, jo arī izglītības darbinieki mēdz būt vecāki, tas dažkārt tika norādīts komentāros.

Vislielākais “pret” īpatsvars atbildēs ir skolēniem – 94%, līdz ar to viņiem arī vismazākais “par” – 4% un arī neizlēmušie tikai 2%. Savukārt “citu” atbildēs ir salīdzinoši vismazākais “pret” – 72% un vislielākais “par” – 23%. Vecāku un izglītības darbinieku atbildes ir tuvu kopīgajam atbilžu procentuālajam sadalījumam.

1. jautājumā 45% respondentu nenorādīja nevienu pozitīvu pārmaiņu, ko dotu skolēnu mācību gada pagarināšana, kas nozīmē, ka daļa “pret” balsojušo tomēr centušies rast ko pozitīvu. Tiesa, daļa šādu atbilžu raksturojamas kā ironiskas vai pat sarkasma pilnas, piemēram, “sliktāks garastāvoklis”, “skolēnu asaras”, “bērni mazāk cietīs no saules dūrieniem (ja pagarina vasarā)”. Dažās atbildēs norādīti kādi pozitīvie ieguvumi citiem, bet ne skolēniem: “Vecākiem nebūtu jādomā par bērna nodarbināšanu, skolas ēdināšanas uzņēmumi vairāk nopelnītu. Bērniem neko pozitīvu neredzu”.

28% atbilžu (kopskaitā 698) 1. jautājumā bija kā apstiprinājums pozitīvo pārmaiņu iespējamības noliegumam, tiesa, divi no respondentiem ir par mācību gada pagarināšanu. Pārējās atbildes tika kodētas 26 kategorijās, par kuru izveidi, protams, var diskutēt, iespējams, ka vairākas kategorijas varētu apvienot, bet datu apstrādes sākumā tika izlemts tā. Tā kā atbilžu formāti bija daudzveidīgi – gan numurēts uzskaitījums (sākot no 2 līdz 5), gan plašs teksts, tad no viena respondenta atbildes tika iegūtas līdz pat 6 kategorijām.

Visvairāk pozitīvo pārmaiņu ierindojamas kategorijā “aizpildīts brīvais laiks, bērni nodarbināti, nav garlaicīgi, vecākiem mazāk kreņķu” – 243 (10% no respondentu kopskaita). Jānorāda, ka pozitīvās pārmaiņas tiešām tika formulētas ļoti dažādi, līdz ar to nebija viegli izlemt par apgalvojuma piederību tai vai citai kategorijai. Otrā biežāk norādītā kategorija ir “samazināsies slodze” – 172 (7% no respondentu kopskaita). Ja skata atbildes “par” balsojuma aspektā, tad arī šīs abas kategorijas ir pie skaitliski biežākajām, ko norāda mācību gada pagarināšanas piekritēji. Ar atbilžu kopskaitu virs 100 vēl ir kategorijas “lēnāk, labāk, pamatīgāk apgūtu un izprastu [vielu, saturu utt. – AJB]”  un “bērni būs pieskatīti, drošībā”, pēdējo, iespējams, varētu arī pievienot pirmajai šeit minētajai kategorijai, tomēr te ir arī jēgas nianse. Vēl būtu pieminamas nākamās sešas kategorijas, tādējādi izveidojot zināmu “top 10”: “īsākas mācību dienas”, “samazināsies mājas darbu apjoms”, “iegūs zināšanas” (šajā kategorijā visvairāk ir tieši skolēnu atbildes), “[būs] vairāk mācību ekskursiju, mācības nometnes veidā, praktiski, jaunas metodes u.c. inovācijas”, “mācībās mazāk pārtraukumu, neaizmirstos iemācītais”. Šī nosacītā “topa” 9. vietā ierindojami tie apgalvojumi, kas likti zem jau pieminētās kategorijas “ironija un sarkasms”, tātad tomēr gana daudz skatās uz šo ideju ar smīnu.

22 respondenti norāda, ka atbalstītu mācību gada pagarinājumu, ja nebūtu vairs 12. klases, tātad saruktu vispārējās vidējās izglītības ilgums gados. Savukārt 14 respondenti iesaka tad palielināt sporta stundu skaitu.

Aizdomāties liek 10 atbildes kategorijā “vienlīdzīgāks atvaļinājuma garums skolotājiem”, tātad daļā sabiedrības nav izpratnes un / vai atbalsta pedagogu atvaļinājuma atšķirībām, tāda varbūt pat skaudība, “arī skolotājiem atvaļinājums tikai 1 mēnesi-beidzot”.

Apkopojot par 1. jautājumu teikto, var norādīt, ka respondentu (kas pārstāv zināmu sabiedrības daļu) atbalsts mācību gada pagarināšanai būtu tad, ja realizētos vairāki nosacījumi (un to būtu svarīgi ņemt vērā idejas realizētājiem!), tātad:

• ja skolēni iegūs vairāk zināšanu un ja samazināsies slodze ikdienā;
• ja mācību process noritēs lēnāk un pamatīgāk, būs individuāla pieeja un vairāk konsultāciju;
• ja mācību process kļūs daudzveidīgāks savās formās, ietverot ekskursijas, nometnes, dzīvās dabas izziņu dabā utt.;
• ja samazināsies mājas darbu apjoms;
• ja pagarinās pārējos brīvlaikus /izlīdzināsies brīvlaiku apjoms.

Daļa atbilžu raisa pārdomas par aktuāliem jautājumiem izglītības sistēmā, par to, kā sabiedrība redz norises skolā, jo patiesībā jau katrs respondents raksta par to, kas satrauc, kas tieši viņam ir aktuāls, piemēram: “Vairāk laika apgūt un nostiprināt zināšanas (mierīgāks mācību ritms); vecākiem mazāk problēmu ar sākumskolēnu uzraudzīšanas nodrošināšanu; mans skolēns priecātos, jo skolā patīk un brīvlaiks garlaiko”. Protams, būtu pētāms, cik daudz Latvijā skolēnu, kam skola ir patiesi interesanta. Jā, ir arī viedoklis, ka “vecākiem samazinātos atbildība, domājot, kur atstāt bērnus vasaras periodā”, par vecāku atbildību ir gana daudz atbilžu.

Tāds kā kopsavilkums nolasāms šajā atbildē: “Esmu pret mācību gada pagarināšanu, jo neredzu objektīvu nepieciešamību. Skolas vecuma bērni nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūst ne tikai skolā [te un turpmāk pasvītrojums mans - AJB]. Vasarā bērniem ir iespēja piedalīties izzinošās nodarbībās, sporta un organizētās brīvā laika nometnēs, doties ceļojumos, nostiprināt imunitāti sev pieņemamā veidā, nodrošinot optimālu miega un nomoda režīmu u.tml., kas ir ne mazāk svarīgi, kā priekšmetu apguve skolā. Domāju, ka būtu lietderīgi attīstīt arī algota darba iespējas skolēniem, atbilstoši viņu vecumam, jo bērniem šāda veselīga vēlme piemīt (proti, nopelnīt sev kabatas naudu), ņemot vērā ģimeņu materiālo stāvokli Latvijā”.

2. jautājumā tika vaicāts pēc 3 negatīvām pārmaiņām, ko dotu skolēnu mācību gada pagarināšana. Tā kā lielāka daļa respondentu ir pret mācību gada pagarināšanu, tad šajā jautājumā arī rodami argumenti šai nostājai. Tikai 39% respondentu nav norādījuši nevienu iespējamo negatīvo pārmaiņu, bet 3% norādījuši, ka nav negatīvu pārmaiņu, starp tiem arī 6 respondenti, kuri ir pret mācību gada pagarināšanu.

Visbiežāk norādīti apgalvojumi, kas atbilst kategorijai “nogurums, pārslodze, motivācijas zudums” – 813 respondenti (33% no respondentu kopskaita). 

To vidū arī 30 to, kuri ir par mācību gada pagarināšanu, un 30 neizlēmušie. Nākamā skaitliski nozīmīgākā kategorija ir “pietrūks atpūtas” – 488 respondenti (20%). Tiesa, “par” balsotāju vidū šī atbilde ir pat vairāk norādīta – 37 respondenti. Trešā biezāk pieminētā pārmaiņa ir “mazāk saules, svaiga gaisa, D vitamīna” – 236 respondenti (10%). Lai izveidotu atkal “top 10”, pārējās septiņas kategorijas ir “netiek lietderīgi izmantots esošais laiks mācību gadā” (154 resp.), “pedagogiem būs īsāks atvaļinājums, pārguruši” (149 resp.)., “apstākļi klasēs vasarā, grūti koncentrēties” (140 resp.), “nav pamatojuma, bezjēdzīgi, mākslīgi” (137 resp.), “mazinās ģimenes kopā būšana” (123 resp.), “sekmes un disciplīna pasliktināsies, pieaugs kavējumi” (106 resp.) un “bažas, ka slodze pieaugs, nevis samazināsies”  (84 resp.). Ja daļa šo kategoriju raksturo situācijas, kur iespējams veikt uzlabojumus, piemēram, mainīt mācību procesa norises vidi, tad pēdējie divi apgalvojumi ir izteikti pesimistiski par iespējām uz labu risinājumu.

Norādāms, ka vēl respondentus uztrauc skolēnu nodarbinātības pasākumi (samazināsies tiem atvēlētais laiks), būs neapmierināti, nelaimīgi bērni, būs lielāki izdevumi (pašvaldībām, vecākiem, valstij). Kategorija “tradīcijas, psiholoģiski grūti pieņemt pārmaiņas” ir līdzīgi bieži minēta gan “par” (23 resp.), gan “pret” (25 resp.) atbildēs, tomēr “par” rakstītajā jūtama arī ironija par to, piemēram, “Cilvēki, kā vienmēr, nav gatavi pārmaiņām. Nesaskata tajās labo, bet uzreiz kritizē. Un skolu jaunatne būs pret ar abām rokām - labāk taču ir slinkot pie datora”, “Burkšķēšana no sabiedrības daļas, kas nevar pieņemt pārmaiņas (tipa: kad es augu....)”, “ir nostabilizējusies tradīcija, ka no jūnija līdz augustam skolā neviens neiet”. Ironija manāma arī šajā “par” respondenta rakstītajā “Nebūs noskatīti iemīļotie TV seriāli, izpaliks klīšana ar draugiem pa rajonu, nometņu skolotājiem nebūs tik lieli ienākumi”. Tomēr ironizē arī “pret” respondents: “Mazāk brīvā laika, vairāk kontroldarbu un es ilgāk redzēšu savus neciešamos klasesbiedrus”. Tieši lielākas iespējas socializēties min vairāki “par” respondenti, tomēr vairās atbildēs ieskanas arī pretējs viedoklis: “Ilgāka saskarsme ar netīkamiem cilvēkiem”, kā arī attiecinot to uz skolotāju darbu “Skolotāju jau tā pārslogotajā darbā vēl paildzināta nasta. Mazāk brīvā laika, ko pavadīt ar draugiem, ģimeni, sev patīkamu nodarbju rašanai, atklāšanai. Smagāka nasta uz skolēnu pleciem, negūstot pietiekami daudz laika atslodzei un darbam ar sevi bez konstantas atrašanās iespējami nepatīkamu cilvēku vidū.”

46 respondenti atbildēs piemin “zaudēto bērnību”, bet 43 reižu pieminēta vasaras nometņu darbība, ko traucēs mācību gada pagarinājums. 21 respondents norāda, ka mācību gada pagarinājums būs apgrūtinājums visām iesaistītajām pusēm, to piemin arī viens, kas atbalsta mācību gada pagarināšanu.

Pēc “par” vai “pret” (vai “neesmu izlēmis”) norādīšanas respondentiem bija iespēja komentēt savu izvēli, ko izmantoja 806 respondenti (33% no respondentu kopskaita). Pārsvarā šie komentāri atbilst idejām, kas jau minētas iepriekšējos jautājumos. Daļa respondentu vienkārši citiem vārdiem vēlreiz uzsver savu nostāju “par” (21 resp., no kuriem trīs minējuši kādu blakus apsvērumu – jo bērnam garlaicīgi, jo tehnikumos ilgāk, jo ir pozitīva pieredze), “pret” (121 resp.), dažkārt paužot emocijas, jo īpaši sašutumu (“Es ka skolotājs maija mēnesi varu izturēt tikai ar nomierinošām zālēm”, “Kategoriski pret!!!!”, “Šausmas!”). Ir arī šāds apgalvojums par privātajām mācību iestādēm “Skolās, kurās ir pagarinātais gads - visi patērē laiku nelietderīgi - tās maksas skolas, jo tas ir viņu bizness”.   Neizlēmušo un “pret” vidū ir komentāri par to, ka nav pietiekami daudz informācijas, pamatojuma (8 resp.), ar ko saskan dažkārt diezgan skarbos un emocionālos vārdos paustais komentārs, ka neredz jēgu šādām pārmaiņām (152 resp.)

Daļa “par” respondentu (10) norāda, ka trīs mēneši vasaras atpūtai ir par daudz, savukārt 16 “pret” respondenti – deviņi mēneši skolas solā ir pilnīgi pietiekami. Kā nosacītu pamatojumu apgalvojumam par pārlieku garo brīvlaiku varētu likt komentārus, ka ārvalstīs tā esot (15 resp.) un ka bērni vasarās jāpieskata (13 resp.). Savukārt pietiekami garo mācību gadu pamato komentāri par lielo slodzi (43 resp.), kuras dēļ jau maijā bērni pārguruši (8 resp.), tāpēc vajag atpūtu (48 resp.), jo jābauda vasaru (33 resp.). Gan “par”, gan “pret”, gan arī neizlēmušie respondenti norāda, ka piekristu mācību gada pagarināšanai, ja no tā būs vieglāk bērniem (28 resp.), tomēr tiek uzsvērts (īpaši “pret” respondenti), maija beigas ir patukšas (18 resp.) un pilnvērtīgi būtu jāizmanto esošais laiks (32 resp.). Tiek arī pieminēts, ka jāsaglabā labais (7 resp.), t.i., esošais vasaras brīvlaika garums.

Gan “par”, gan “pret” respondenti norāda, ka jāpārstrādā saturs (16 resp.) vai jāmaina programmas (62 resp.), komentāros lietojot visdažādākos apzīmējumus mācību procesa norisēm. Daļa komentāru attiecināmi uz nosacījumiem, kas jāievēro, ja nu pagarina mācību gadu: jāpagarina citi brīvlaiki (29 resp.), jāaizliedz vai vismaz jāierobežo mājas darbi (16resp.), jūnijā nodarbībām jābūt dabā (8 resp.), uz vēlāku laiku jāpārceļ eksāmeni (7 resp.).

Pārskatot rakstīto visos trīs jautājumos, secināms, ka iezīmējas šādi pieci būtiskākie jautājumi:

-          trūkst informācijas, pamatojuma, līdz ar to gaidāmās pārmaiņas šķiet bezjēdzīgas;

-          skolēnu slodze satrauc, daļai sabiedrības cerot, ka tā samazināsies, pagarinot mācību gadu, tomēr ir arī bažas, ka slodze varētu pieaugt;

-          bērnu (skolēnu) laiks varētu tikt pilnvērtīgāk aizpildīts, tomēr tā ir iespēja sarukt ģimenes kopā būšanas laikam, samazināties vecāku atbildībai, kā arī mazināta iespēja vasarā strādāt;

-          cerības uz labākām zināšanās un izpratni, augstāku izglītības līmeni kopā ar bažām par pārgurušo bērnu nespēju gūt labas sekmes garā mācību gada noslēgumā;

-          būtiskas izmaiņas mācību procesā – ar īsākām mācību dienām, bez mājas darbiem, pārskatot programmas un saturu, pielietojot daudzveidīgas metodes, samazinot skolēnu skaitu klasēs, ar individuālu pieeju un konsultācijām.

Ir tikai loģiski, ka mēs katrs uz šo skatāmies no savas perspektīvas, no savas situācijas – kuram bērns pārguris, kuram nav bērns vasarā pieskatīts, nodarbināts, kuram prieks par brīvpusdienām skolā, kuram bažas par zaudēto nometni, skolēnu vasaras darbu vai vecmāmiņas zemeņu dobi. Apsverama ir doma, kas ieskanējās 3. jautājuma komentāros -   mācību gada pagarināšanu ar tajā ietvertām nodarbēm vajadzētu  veidot kā brīvprātīgu izvēles pasākumu, kurā iespējams nostiprināt zināšanas, aizpildīt laiku (un tikt pieskatītam), attīstīt talantus un intereses.  Protams, būtiski neaizmirst par jautājumu, kas izskanēja vairākos komentāros – kas par to maksās? Transports, brīvpusdienas, ekskursijas, nodarbības brīvā dabā (kas ne vienmēr rodama pie katras skolas).

Viens no komentāriem bija “Lūdzu izlasiet un pārdomājiet katra cilvēka viedokli!”, varu apliecināt, ka tas ir izdarīts. Vēl daži, manuprāt, būtiski komentāri no visām trim aptaujas anketas sadaļām:

“Dzīve nesastāv tikai no skolas! Jau tāpat pārlieku daudz ir rāmju, noteikumu, nosacījumu, lai vēl saīsinātu brīvi izmantojamo laiku”.

“Domāt vajag par kvalitāti nevis kvantitāti”.

“Veiksmi un izpratni Jums par dažādiem dzīves modeļiem. Man bērni nav slogs. Man bērni ir prieks. Vēlētos ar viņiem vairāk pavadīt laika, kad tie ir skolas vecumā. Arī nometnes un pulciņi vasarā ir mācību process, kurā bērni iemācās dzīvot.”

“Es šo ņemšanos ap mācību gada pagarināšanu redzu kā tādu darbošanās imitāciju, lai novērstu uzmanību no svarīgākiem jautājumiem. Būtu jāsāk ar programmas satura pārskatīšanu, skaidru izglītības mērķu formulēšanu, laika kvalitatīvu izmantošanu. Varbūt jāsamazina minimālais skolēnu skaits klasē, lai vairāk varētu padarīt stundu laikā un samazināt mājasdarbu daudzumu, sadarboties ar vecākiem, paaugstināt skolotāja profesijas prestižu ar algu paaugstinājumu, pārskatīt bērnu pienākumus un tiesības - iesaistīt viņus skolas sakopšanas darbos, piemēram.”

“Jau tā ir grūti koncentrēties mācībām un, ja to vajadzēs darīt vasarā, būs vēl grūtāk. Man arī ir sajūta, ka politiķi īsti nesaprot, par ko viņi runā. Ja viņi vēlas uzlabot eksāmenu vai mācību pārbaudes darbu rezultātus, vajadzētu sākt ar mācību satura un skolotāju zināšanu, kvalifikācijas uzlabošanu. Ir jāmeklē sakne, nevis virsējais slānis kādai problēmai.”

“Valdībai un pašvaldībām būtu jādomā par dažādām nometnēm, vasaras brīvā laika pavadīšanas iespējām, projektiem,  skolēnu iespējām strādāt utt., bet neviens negrib to darīt, grib visu uzkraut uz skolotāju pleciem, negrib ieguldīt līdzekļus, otra lieta- mācību satura revīzija, ir daudz lieka, tad arī pietiek ar mācību gadu esošajās laika robežās.”

“Jau maija vidū bērniem parādās izteikts  nogurums, nespēj koncentrēties, ir nervozāki. Redzu to katru gadu, strādājot ar bērniem.  Skolas laikā lielu stundu skaitu dēļ praktiski nav iespējams apvienot interešu nodarbības un pildīt centīgi mājas darbus.  Vasara teju ir vienīgais īsais posms, lai pilnīgi uzkrātu spēkus un apmeklētu nodarbības, nometnes un pilnvērtīgi atpūstos. Nedzīvojiet ilūzijās, ka bērnos tiks ieguldītas vairāk zināšanas vai arī ka tieši divas nedēļas atvieglos bērniem noslogojumu. Skolotāji kā uzdeva tā uzdos mācības mājās, pat ja tie nebūs obligāti.  Bērni šo atvieglojumu nejutīs. Paredzu vasaras sākumā lielo stundu bastošanas skaitu, īpaši vecākās klasēs.  Pagarināt mācību gadu būtu tas pats, ja pieaugušiem būtu jānostrādā 6 darba dienas nedēļā.”

“Ziemas brīvdienu pagarināšana ar izbraukumiem slēpot utt., diezin vai darbosies. Kurš ģimenēm šo prieku apmaksās. Un otrs -  skolā bērns ir pieskatīts, siltumā un paēdis. Prātīgi būtu eksāmenus sākt jūnijā, lai jau no aprīļa netiktu izjaukts un traucēts mācību process pārējiem, jo skolotājiem jāvada eksāmeni, jābūt kā novērotājiem citās skolās. Kā lai nodrošina mācību procesu pārējiem? Ja šis jautājums tiks sakārtots, tad par mācību gada pagarinājumu nebūtu diskusiju. Beidzējiem -  eksāmeni, pārējiem -  nometnes un dažādi pētnieciskie projekti, kuriem papildu finansējumu skolu budžetā piešķir valsts. Vai katrs deputāts pāris nometnēm. Ar ministru gribētos aprunāties personīgi. Diemžēl viņš ar gudrību un attieksmi pret skolotājiem īpaši pozitīvi neizceļas. Gribētos zināt, kā jūtas viņa skolotāji.”

“1) un galvenokārt - skolēnu nogurums, pat, ja tādējādi samazinātos stundu skaits ikdienā, būtība jau nemainās - būs mazāk laika atpūtai; 2) brīvlaiks ir laiks, kad bērni var pavadīt daudz laika ārpus telpām, aktīvi atpūsties - braukt ar riteni u.tml. 3) nav arguments, konkrētajā jautājumā, un tomēr - skolēnu brīvlaikā man kā mammai ir mazāka slodze, jo grozi kā gribi, kopā ar bērnu skolā iet arī vecāki.”

“Klases telpas, kas atrodas saules pusē nav piemērotas mācībām karstā laikā. Kāpēc bērni aug tieši vasarā? Jo viņi izguļas. Kā zināms, augšanas hormons izstrādājas 4. stundā pēc aizmigšanas. Jau tā 9 mēnešus gadā viņi neizguļas.”

“1) Skolas dzīve ir reglamentēta, un reglamenta bērniem jau tā ir par daudz. 2) Pietrūks laika bērnam būt ar sevi, brīvam un nepieskatītam, tātad mazināsies iespēja mācīties atbildību par sevi. 3) Vasarās bērni bieži dzīvojas pie dabas, šo periodu nevajag saīsināt. 4) Skolā māca samērā daudz lietu, kas attīstību neveicina, bet kavē - ja tās atmestu, varētu tajā pašā laikā mācīt vairāk cilvēkam vērtīgu lietu.”

 “Ir pozitīvi, ka domājam par bērnu veselību un vēlamies palielināt sporta un veselības mācību stundu skaitu. Tomēr vispirms būtu jāizvērtē, vai mācību programmā nav kaut kas par daudz. Kaut kas lieks, ko aizstāt ar nepieciešamajām sporta stundām. Tikai pēc tam varam domāt, vai mācību gada pagarināšana ir vai nav nepieciešama. Vispirms jāsakārto jau esošais, nevis kārtējo reizi jāskrien pakaļ kaimiņvalstīm.”

 “Bērni ir tik saguruši no skolas, ka maija sākumā jau sāk skaitīt dienas, cik atlicis līdz brīvlaikam, kad varēs beidzot NEKO NEDARĪT! Viņi nogurst no nemitīgās konkurences skolā, vērtēšanas spriedzes, "jādarīšanas". Tas atsaucas uz viņu veselību. Nogurums un stress pazemina imunitāti, bet vasaras brīvlaika piedāvātās atpūtas iespējas bērnus harmonizē gan fiziski, gan emocionāli. Saule, Latvijas daba un brīvība vasarā dod maniem bērniem vērtīgāku ieguldījumu viņu attīstībā nekā skolas sols!”

“Saīsinātu jau tā īso vasaru, kur bērniem iespējams iemācīties saimnieciskus, lauku darbus, radošās nometnes, apgūt ārpusskolas zināšanas un iemaņas, kā arī kļūt patstāvīgiem.”

“Pozitīvi būtu tikai pie absolūti cita mācību apguves stila un sistēmas, pie esošās sistēmas jau tā par garu mācību gads ir.”

“1) mazāk stundu katru dienu un tās sākas 9.00  2) jūnijā bērni brauc ekskursijās utml., notiek projektu mēnesis, nevis projektu nedēļas mācību gada laikā - pilnīgi izčakarēts laiks, piedodiet par izteicienu 3) skolotājiem tāpat ir viens mēnesis vasarā jāstrādā, nu tad - uz priekšu! 4) vecākiem vismaz vienu mēnesi nav galva jālauza, kur likt bērnu vasarā. 5) skolas mācību gads noslēdzas ar saturīgu ielīgošanu kopā audzēkņiem, skolotājiem un vecākiem :)”.