• Piezīmes no Garezera, Santa Iesmiņa

    Mazā Latvija Amerikas vidienē


    Pēc profesijas esmu angļu valodas skolotāja, taču tie, kas mani pazīst, zina, ka ar sirdi un dvēseli iededzos arī par mūsu dzimto latviešu valodu! Gluži kā mana drauga brālis, kurš, apceļojot pasauli pie latviešiem malu malās, ieteica man izmēģināt savus spēkus Amerikas Latviešu centra vasaras vidusskolā Garezerā. Dažu stundu braucienā no Čikāgas, Mičiganas meža un ezera (Long Lake) krastā jau vairāk nekā 50 gadus pulcējas latvieši. Un trīs vasaras pēc kārtas savu skolotāja atvaļinājumu ar studiju biedri, skolotāju Ilzi Jēgeri, pavadījām Garezerā. Mūsu izjūtas par Garezeru ir diezgan neaprakstāmas. Tas atrodas mežā – pilnā ar burundukiem un dažādiem indīgiem un ne tik indīgiem mošķiem, taču ne ar to vien. Garezers ir pilns ar cilvēkiem, kas par mūsu mīļo Latviju – mūsu mazo dzimteni – zina vairāk par mums pašām. 
    Teikums “es esmu latvietis” šajā apvidū ir lepnuma pilnākais vārdu salikums, kādu pēdējā laikā esam dzirdējušas. 
    Trejupju (Three Rivers) ciematā ap ezeru vairums māju pieder latviešiem, pat ielas oficiāli ir latviskiem vārdiem rotātas. Bieži sanāca filozofiski retoriskas pārdomas - ko mums nozīmē būt latvietim? Gadu no gada cilvēki tur atgriežas no štatu štatiem, no Kanādas, no pašas Latvijas. Cilvēki nakts vidū spēj noskaitīt vairākas tautasdziesmas, par ko neesam drošas, ka var ikviens Eirāzijas kontinentā. Viņi māk nosaukt senlatviešu rotu nosaukumus, viņi dzied latviešu dziesmas, arī tādas, par kurām nebijām pat dzirdējušas. Lai gan viņu prātos mājo nedaudz idilliska un nostaļģiska vīzija par Latviju, tas nemazina viņu reālistisko redzējumu. Viņi apzinās plusus un mīnusus mūsu taureņa formas dzimtenē, taču tas nemaz neslāpē viņu prieku par savu identitāti, par savu latvietību! Tas ir skaisti un neaprakstāmi. Tas ir tik aizkustinoši un šķietami svētīgi, ka ir bail piesārņot šo burbuli ar Latvijas latvieša būtību. Uz sienas viņi zīmē tautumeitas, katru rītu (!) mastā ceļ sarkan-balt-sarkano karogu, dziedot Latvijas skanīgo himnu. Viņi lieto vārdus “mice” un “rakstulis”, un “azaids”. Viņu amerikāniskās būtības dinamika ieplūst maigā latviešu valodā ar mīkstākām un melodiskākām skaņām. Viņi ir pirmie, kas izpērk Dziesmu un Deju svētku biļetes. Vairāki no viņiem vēlas atrast otru pusi no Latvijas un, iespējams, mazliet mainīt kara laika izbārstīto letiņu situāciju. Viņi seko līdzi Latvijas mākslas attīstībai un kultūras izaugsmei. Viņi mīl Latviju un latvietību. Tas padara viņus par savējiem. Viņi saudzē mūsu valsts personību, mūsu dzimtenes esamību. Atrodoties šeit, rodas utopiski mistiska sajūta. Tik šķīsta un neviltota. Tas laikam būs īstais vārds – cilvēki šeit ir īsti, jo viņi lepojas ar to, kas viņi ir visā pilnībā. Cilvēki te ir patiesi un īsti. Īsti un patiesi te dzīvo maza Latvija. Un… patiesums sirdī atstāj visnoturīgākās pēdas. Esam sapratušas, cik milzīgs un sīksts spēks ir latviešu tradīcijām, pat otrpus okeānam! Jau piecdesmit trešo vasaru pēc kārtas Amerikas latviešu jaunieši, kā arī skolotāji un audzinātāji no Amerikas un Latvijas savu vasaras brīvlaiku jeb 6 līdz 7 nedēļas ziedo šo jauniešu latviskās identitātes uzturēšanai un spodrināšanai. Patiesībā jau no mazotnes bērni dodas uz Garezera teritoriju, viņi dzīvo bērnu nometnē, viņi izaug no „Bizbizbērnu” līdz „Sagatavošanas skolas” un tad līdz „Vidusskolas” vecumam. Teju 18 gadus viņi ikkatru vasaru pavada latviešu kopienā, kopjot savu valodu, pavadot laiku ar saviem latviešu draugiem. Tas ir tik cienījami un pat neticami. Jāpiemin, ka vidusskola tiešām ir „skola” šī vārda izpratnē, nevis nometne.
     Jauniešiem katru dienu ir sava dienas kārtība, kurai cauri gājuši arī viņu vecāki. 
    Katru dienu, arī sestdienās, pēc brokastīm un rīta lūgšanas ir mācību stundas līdz pēcpusdienai. Pēc pusdienām jaunieši izvēlas sev tīkamākas nodarbības – sports, rotu kalšana, zīda apgleznošana, latviešu virtuve, fotogrāfēšana u.c. Korī dzied un tautas dejas dejo visi, tas bez izņēmuma! Ikvienam ir savs, dikti skaists un lolots tautas tērps. Vidusskolā notiekošajam sekot līdzi var arī vecāki, izmantojam e-klasi, vadām tur stundu plānus, arī mājas darbus. Starp citu – aicinu aizdomāties, cik mērķtiecīgam ir jābūt jaunietim, lai karstas un sutīgas vasaras laikā 6 nedēļas pēc kārtas pildītu mājas darbus latviešu valodā, literatūrā, ģeogrāfijā, folklorā, vēsturē un citos mācību priekšmetos? Visu cieņu, mīļie Garezerieši!
    Viesi no Latvijas jūtas pateicīgi par iespēju būt Garezerā, ir skaisti ko tādu redzēt un piedzīvot, būt
    daļai no Garezera vasaras. Vīzu formēšanas un citu dokumentu kārtošanas process gan nav vienkāršs, taču skolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola un citi administrācijas kolēģi un diasporu izglītības jomas pārstāvji vienmēr izpalīdz Latvijā dzīvojošajiem skolotājiem un audzinātājiem pirms došanās ceļā. Pie tam, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija četrus gadus nodrošina ceļa izmaksas Rīga-Čikāga-Rīga, tādējādi atbalstot ārzemju latviešu kopienas. Divus gadus skolas vadība un valodu skolotāji sadarbojas ar Valsts izglītības satura centru (VISC), ieviešot Valsts valodas prasmes pārbaudījumus vidusskolas IV klases skolēniem. Tas tiek veikts ar mērķi attīstīt valodas mācības programmu. Valodu skolotāji ir īpaši pateicīgi, ka kopīgiem spēkiem ar skolas vadību tika ieviesta šī sistēma, ka valodu bērni mācās nevis savā klases grupā, bet atbilstoši savam valodu
    līmenim, kuru nosaka mācību vasaras beigās. Tad attiecīgi nākamajā vasarā skolēns mācās savā valodas līmeņa grupā, lai stundas un guvums būtu maksimāli jēgpilns un piemērots. Tas atvieglo darbu arī skolotājiem, izvērtējot mācību saturu, sasniedzamos rezultātus un plānojot stundas. Prieks arī par to, ka Garezers iet līdzi laikam. Pamazām klašu telpas tiek aprīkotas ar projektoriem/ekrāniem, WIFI pieslēgumu, gaisa kondicionēšanas ierīcēm. Oficiālais skolas birojs „Saulgrieži” skolotājam ir paradīze – pieejami dažādu krāsu papīri, portatīvie datori un visas iedomājamās kancelejas preces, kas ļoti atvieglo skolotāja ikdienas darbu. Tik ļoti mīļā direktore Sandra vienmēr parūpējas, lai mēs visi justos labi, saprasti, atbalstīti, pat sagādā mums našķus un uzklausa ikvienu vienmēr un visur, kad vien iespējams. Pirmajās oficiālajās vakariņās pirms skolas sākuma direktore Sandra iepazīstina vecākus un bērnus ar konkrētās vasaras mācību spēkiem, vienmēr atzinīgi uzsver Latvijas pedagogu ieguldījumu jeb sava atvaļinājuma ziedošanu Garezeram. Tas dod iedvesmu uzsākt ražīgu un radošu mācību vasaru! Garezera vasaras vidusskolā ir padomāts par jauniešu labizjūtu. Kamēr skolotāji gatavo saturīgas un integrētas mācību stundas, audzinātāji rūpējas par sadzīvisku kārtību, skolēnu drošību un dažādiem sporta un erudīcijas pasākumiem, kā arī ballītēm. Kā nekā – ir taču vasara. Un kas gan ir skaistāks par jaunību un vasaru? Neba tikai vasarā Amerikas latvieši uztur savu latvietību. Daudzviet Amerikā ir latviešu skoliņas, kur bērni un jaunieši dodas katru sestdienu mācību gada garumā, mēro vairākas stundas ceļā, lai tikai pabūtu ar saviem latviešu draugiem, uzturētu latviešu valodu un zinības savu senču dzimtajā mēlē. Tik vareni, tik priekšzīmīgi, ņemot vērā, ka skolēni mūsdienu steidzīgajā laikmetā jau tā ir noslogoti! Lai jauniešu saikne ar latvietību nebeidzas reizē ar Vidusskolas izlaidumu augusta pirmajā svētdienā, ir organizācijas, kas nodrošina turpmākās iespējas uzturēties latviešu sabiedrībā arī Latvijā. Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA) un Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) rūpējas, lai jaunieši skolas gaitu posmā var apskatīt Latviju caur „Sveika,
    Latvija” programmu un vēlāk jauniešiem pēc absolvēšanas tiek piedāvātas arī reālas prakses un darba
    iespējas dažādos uzņēmumos un institūcijas Latvijā. Uzskatām, ka tā ir brīnišķīga iespēja Amerikas letiņiem redzēt, izjust un izbaudīt mūsdienu Latvijas ikdienu ar visiem tās priekiem un raizēm. Tā kā Latvijai strauji tuvojas simtgades svinības, Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienība (ALJA) ir uzņēmusies vienreizēji nepārspējamu ideju - Latvijai dzimšanas dienā „uzdāvināt” 100 jaunus pilsoņus. Jā, tieši tā! Jaunieši kārto dokumentus, lai iegūtu Latvijas pilsonību. Tik skaisti, vai ne?
    Ir skaidrs, ka ikviena dzīves pieredze mums kaut ko māca – tieši tāpat kā centāmies Garezera
    vidusskolēniem mācīt latviešu valodas gramatiku un literatūru, arī sarunvalodu un kādu žargonu vai
    izteicienu, lai esot Latvijā, viņi maksimāli justos kā „savējie”, arī pašas ļoti daudz iemācījāmies no bērniem, jauniešiem un kolēģiem Garezerā. Skolotājam tā ir liela privilēģija strādāt tik aizrautīgā un mērķtiecīgā vidē. Un tas nebūt nav viegli - visu gadu bez apstājas būt pedagoga lomā - taču šī unikālā pieredze noteikti ir tā vērta! Visvērtīgākā mācība, ko guvām, mūsuprāt, ir tā, ka par savas Latvijas latviskumu un savu latvisko identitāti esam atbildīgi mēs ikviens, neatkarīgi no tā, kur dzīvojam. Paldies par lielisko, pacilājošo attieksmi, cieņu un mīļumu, ko trīs vasaras jutām, atrodoties kaut kur Amerikas vidienes mežu biezokņos starp enerģiskiem un īpašiem latviešiem! ♥
    ______________
    Kā jau droši vien varat iedomāties, ir grūti aprakstīt visas, visas lieliskās tradīcijas, kas gadu no gada tiek īstenotas Garezerā! Pie tam, to sajūtu, kas pārņem, atrodoties tur, aprakstīt, šķiet, pat ir neiespējami. Pievienoju bildes vizuālam ieskatam! Ja arī Jūsu sirdī ir mācīšana un mīlestība pret visu latvisko, prieks strādāt ar bērniem un jauniešiem, tad sekojiet līdzi informācijai Garezera mājas lapā, kur ap februāra mēnesi sākas oficiālā pieteikšanās uz darbu vasaras vidusskolā (https://garezers.org/). Jau šobrīd arī virtuāli ir iespējams sekot līdzi diasporu aktualitātēm. Skolotāju sapulcēs, kas Garezera vasarā notiek katru otrdienu, tika aktualizēts jautājums, kā nodrošināt jauniešiem regulāru saikni ar reālo ikdienu Latvijā, jo ne visās pilsētās Amerikā un Kanādā ir latviešu skolas. Radās ideja veidot raidījumu, kurā tiek atspoguļotas aktualitātes, ikdiena un ziņas par un ap Latviju, kā arī tiek atainots aktuālais kultūrā, mūzikā un mākslā. Raidījums saucas „Lodziņš uz Latviju”, un šobrīd tam rit jau trešā sezona. Ar katru nedēļu palielinās „Lodziņa” Facebook lapas sekotāju skaits. Ja Jums
    ir kāds jautājums par Garezeru un/vai tā darbību, droši rakstiet uz oficiālo epastu (lodzinslv@gmail.com).

    Ar sveicieniem,
    Santa Iesmiņa
    2017.gada oktobrī.
    GAREZERA VASARAS VIDUSSKOLA
    2014., 2015. UN 2016. GADĀ

     Ar skolēniem vienojāmies par
    krāsu nedēļu, lai ikdiena košāka un interesantāka (2014.g.).

    Koncerts ar skolēniem
     Ar skolēniem Garezera 50.jubilejas svētku koncerta
    vakarā (2015.g.).

    Dzimšanas diena
    Arī savu dzimšanas dienu jūlija beigās svinēt
    nekas netraucē, skolēni izrotā klasi un kolēģe
    parūpējas, lai svētku dienā būtu arī Staburadzes
    „Cielaviņa” (2014.-2016.g.).

    Nav arī šķēršļu LU bakalaura grāda
    iegūšanas izlaiduma svinēšanai ārzemēs.
    Iegādājāmies „mantijas”
    vietējā veikalā un lieta
    darīta!
    Galvenais ir radoša
    pieeja.

    Skolēnu dzīvojamo mītni rotā skaisti zīmējumi
    (2015.g.).

     Ar mūsu „Amerikas mammīti” Dacīti Penci, kura
    mūs mīļi uzņēma pēc un pirms lidojumiem RīgaČikāga-
    Rīga (2016.g.).

     Mums bija tas gods vadīt
    meistarklases Amerikas Latviešu
    skolu pedagogiem par CLIL (mācību satura un valodas integrēta
    apguve), dalījāmies ar pieredzi, idejām un materiāliem (2016.g.).
    Pēc Garezera vasaras vidusskolas izlaiduma
    koncerta (2016.).

     Pēc vasaras vidusskolas ir brīva nedēļa, pirms jāatgriežas
    skolā Latvijā, izmantojām laiku ceļošanai. Mums bija tā
    laime apskatīt Kaliforniju – Sanfrancisko un Losandželosu.
    Pabijām arī Lasvegasā un citās Amerikas pērlēs.
    Attēlā Lielais
    Kanjons Arizonā
    (2016.).

  • Tevi varētu interesēt arī

    No comments:

    Post a Comment

www.izglitibasbiedriba.lv. Powered by Blogger.