Aptaujas rezultāti

Aptauja: vien nepilna trešdaļa vidusskolēnu ir apmierināti ar savu “izvēļu grozu”

Šis ir pirmais pavasaris, kad 12. klašu skolēni kārtos eksāmenus atbilstoši izvēles padziļinātajiem mācību kursiem jeb “groziem”. No 17. februāra līdz 13. martam 12. klašu skolēniem bija iespēja aizpildīt aptauju par izvēles padziļinātajiem mācību kursiem jeb "groziem". Saņēmām 249 atbildes no dažādām Latvijas izglītības iestādēm - tā kā nebija obligāti norādīt skolu, tad tikai 149 skolēni bija to minējuši, bet šoreiz nebija plānots analizēt rezultātus izglītības iestāžu griezumā. Katrā ziņā starp norādītajām ir skolas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Pirmie divi jautājumi savā ziņā bija līdzīgi, tomēr ar atšķirīgu akcentu. Pirmais jautājums uzsver apmierinātību ar izvēli, kas nozīmē izvērtēt savas izvēles “atzīšanu par pareizu”.

Lielākā daļa skolēnu ir daļēji apmierināti ar savu 10. klases sākumā pieņemto lēmumu, pilnīgu apmierinātību pauž nepilna trešdaļa. Gandrīz ceturtā daļa skolēnu nav apmierināti, kas ir diezgan negatīvs rādītājs.

Savukārt nākamajā jautājumā skolēniem bija jāizvērtē iegūtās izglītības atbilstība tam, ko gaidīja, prognozēja, izvēloties šos grozus.

Tikai divas piektdaļas skolēnu šeit varējuši norādīt, ka ir apmierināti ar iegūto. Protams, aina būtu citāda, ja atbilžu variantiem nebūtu tik strikta dalījuma pretpolārajos jā / nē, bet būtu iekļauta izvēle “daļēji” - visticamāk, atbilžu iedalījums būtu līdzīgs iepriekšējā jautājuma atbildēm. Tomēr šeit tad skaidri iezīmējas lielākās daļas skolēnu vilšanās savas izvēles rezultātos.

Te nedaudz mainīsim apskatīto jautājumu secību un pievērsīsimies astotajam jautājumam par vēlmi mainīt padziļināto kursu pret kādu citu.


Tikai nedaudz vairāk kā divas piektdaļas respondentu norāda, ka nav gribējuši veikt izmaiņas izvēļu “grozā”, kas apstiprina iepriekšējā jautājuma atbildes par apmierinātību ar izvēlēto. Tomēr tas vēl vairāk liek aizdomāties par neatbilstošu vidējo izglītību šiem skolēniem.

Trešais jautājums saistīts jau ar nākamā soļa apzināšanos - piekļuvi augstākajai izglītībai.

Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto skolēnu ir optimistiski un var atbildēt, ka ar apgūto izvēlētajos kursos pietiek, lai iekļūtu augstskolā. Būtībā atlikusī puse skolēnu secinājusi, ka tomēr nepietiek, nepilnai ceturtdaļai respondentu norādot uz papildu mācīšanos privāti. Protams, būtu interesanti detalizētāk noskaidrot, kas ir tie faktori, kas virzīja vienas vai otras atbildes izvēlei. Pieļaujam, ka pozitīvo atbilžu pamatā ir secinājums par augstskolu centieniem pielāgot uzņemšanas prasības tā, lai būtu pēc iespējas mazāk šķēršļu studiju uzsākšanai. Augstskolām katrs students ir svarīgs, labāko reflektantu atlase lielākajā daļā studiju programmu ir sen aizmirsts sapnis. Savukārt viens no negatīvo atbilžu iemesliem varētu būt, piemēram, kādas citas jomas studiju programmas izvēle (tas ir, apguva humanitāro grozu, bet tagad vēlas studēt eksaktajā jomā vai otrādi) vai arī studiju programmas izvēle ar kādām specifiskām prasībām. Vēl, protams, interesanti, ko plāno darīt tā ceturtdaļa skolēnu, kuri norādījuši tikai to, ka ar izvēlēto nepietiek, bet arī papildus privāti necenšas neko apgūt.

Nākamais jautājums aicina izvērtēt pārliecību par padziļināto “grozu” centralizēto eksāmenu sekmīgu nokārtošanu.

Aptuveni viena ceturtdaļa atbild ar pārliecību par savu gatavību nokārtot šos eksāmenus, bet divām piektdaļām diemžēl ir pretēja pārliecība, un tas ir satraucoši liels skolēnu skaits. Nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto skolēnu nemēģina neko prognozēt, kas tomēr varētu nozīmēt cerību uz izdošanos. Protams, tās visas ir šo skolēnu subjektīvās izjūtas, domājam, ka šogad jo īpaši valda diezgan liela neziņa par to, kā tad jaunā pieeja vidējās izglītības satura apguves organizēšanai atspoguļosies centralizētā eksāmena rezultātos.

Piektajā jautājumā no skolēniem tika sagaidītas prognozes par centralizēto eksāmenu procentuālajiem rezultātiem. Protams, jāņem vērā, ka eksāmeni būs vairāki un atšķirīgās jomās, bet šeit bija jānorāda viena atbilde (tomēr nez vai lietderīgi šādā prognožu mērījumā būtu iekļaut visus iespējamos centralizētos eksāmenus).

Atbilžu izvēlei katrs solis tika definēts 10% robežās, attēlā nav iekļuvuši pēdējie divi soļi: 80-90% un 90-100%. Jāsecina, ka atbildes ir visā spektra plašumā, katrā no izvēles soļiem ir vismaz dažas. Visvairāk atbilžu ir pie 50-60%, nākamais biežāk norādītais ir blakus esošie 60-70%, kopā veidojot gandrīz divas piektdaļas atbilžu. Ja vēl pieskaita pārējās, vēl augstākus rezultātus prognozējošās atbildes, secināms, ka nedaudz vairāk par pusi respondentu paredz rezultātus virs 50%. Līdz ar to mazāk par pusi skolēnu paredz nepārsniegt 50% robežu, tomēr arī tas ir diezgan daudz. Līdz šim gan, piemēram, matemātikā eksāmenu rezultāti lielākoties bija zem 50% robežas, tomēr ir diezgan sarežģīti ņemt vērā līdzšinējo statistiku, jo, pirmkārt, pēdējo divu gadu eksāmenu rezultātus var būt ietekmējuši pandēmijas ierobežojumi, otrkārt, šī gada eksāmenu kārtotājiem ir jaunā satura apguves pieredze (ietverot pandēmijas ietekmes pieredzi), kā arī eksāmeniem ir dalījums apguves līmeņos.

Nākamais jautājums (pēdējais ar pilnībā slēgtajām atbildēm) bija par nostāju attiecībā uz nepieciešamību mainīt “grozu” sistēmu.

Pārliecinošs vairākums - trīs ceturtdaļas skolēnu norāda uz nepieciešamību mainīt šo sistēmu, atbildēm līdzīgi sadaloties abās iespējās (vai nu pilnībā vai vismaz daļēji mainīt). Tikai pieci skolēni uzskata, ka neko mainīt nevajag, kas nozīmē, ka viņi ir apmierināti gan ar savām izvēlēm, gan iegūto izglītību, gan iespējām iestāties augstskolā. Nepilna trešdaļa skolēnu uzskata, ka nepieciešami tikai uzlabojumi sistēmā, tātad arī viņi tomēr nav pilnībā apmierināti.

Nākamajā jautājumā vaicājām par iespējamo palīdzības meklēšanu, ja tagad būtu jāveic 10. klases “grozu” izvēle. Tika piedāvāti pieci iespējamie sarunu partneri (karjeras konsultants, vecāko klašu skolēni, potenciālais darba devējs, vecāki, skolotāji), kā arī bija iespēja ierakstīt citu variantu, pie tam skolēni varēja atzīmēt vairākus no piedāvātajiem. Visvairāk reižu (139) tika norādīts uz sarunām ar vecāko klašu skolēniem, 116 norādīja uz karjeras konsultantu, bet 100 uz skolotājiem. Protams, šobrīd, kad ir jau trešais mācību gads ar “groziem”, pamazām veidojas jaunās sistēmas pieredze un izpratne. Tika ierakstītas arī 26 citas atbildes, kurās dažs ir vienkārši pajokojies, bet ir arī pārdomu vērtas norādes, piemēram, palīdzētu zināšanas par to, kas tiks mācīts (programma, mācību materiāli, eksāmenu paraugi) - ar atšķirīgiem formulējumiem līdzīgi ir atbildējuši vairāki skolēni, viena no atbildēm ietver īpašu sarūgtinājumu: “Skaidrība skolotājiem un mācību materiāli. Grāmatu nav, skolotāji kaut ko kopē. Nav skaidrības, kas būs eksāmenā, esam izmēģinājuma trusīši....priekšmetu mācīšanai nav gatavi skolotāji, jo nezināja, kas būs šajos kursos. Šobrīd uzskatu, ka vērtīgāka bija iepriekšējā sistēma, ka mācās visu....” Vēl viens sarūgtinājums: “Tas, ka man pastāstītu, ka nav nekādu mācību līdzekļu un ka mācīs augstskolas līmenī un nedos laiku neko pilnībā apgūt”. Cits aspekts, kas iezīmējas vairākās atbildēs, ir par to, ka pēc 9. klases skolēns vēl nezina, ko vēlēsies darīt pēc vidusskolas, tāpēc tika piesaukts šamanis, ekstrasenss, “sarunas ar nākotnes mani”, kā arī norāde, ka palīdzētu “Sava turpmākā profesijas izvēle, jo pēc 9. klases ir grūti izlemt, ko darīsi visu dzīvi”.

Kādas ir pārdomas? Konkurējot savstarpēji un ar profesionālo izglītību, iepriekšējos pavasaros novērots, ka šiem “groziem” skolas piešķir mārketinga instrumenta nozīmi – cenšas izvēli piedāvāt pēc iespējas kārdinošu, lai piesaistītu vairāk skolēnu. Protams, dažviet šie “grozi” ir kā skolas minimālo iespēju spogulis – piedāvājam to, ko nu varam piedāvāt, cerībā, ka gan jau kādam noderēs.

Protams, pilnīgāka izvēļu “grozu” pieejas analīze būs iespējama pēc centralizēto eksāmenu rezultātu apkopošanas. Pamatā pārdomas raisās divos aspektos.

Pirmkārt, par reformām un eksperimentiem. Protams, tie virza attīstību un ir nepieciešami, tomēr jāatceras, ka brīžiem tiek eksperimentēts ar katra skolēna vienīgo dzīvi, ne vienmēr nodrošinot atbilstošu informatīvo, emocionālo, psiholoģisko un cita veida atbalstu.

Otrkārt, cik pamatoti ir skolēnam 10. klases sākumā veikt izvēles, kas ietekmēs turpmāko izglītību un profesijas apguvi. No vienas puses, tas ir jautājums, vai skolēns tam ir sagatavots, vai ar katru skolēnu pietiekami profesionāli ir strādājis karjeras konsultants, kas spējis patiešām pilnīgi atklāt gan skolēna talantus, gan intereses un tos kombinēt turpmākā izglītības ceļa noteikšanai. No otras puses, nenoliegsim, ka mums pastāv izteikts spiediens STEM virzienā, vēloties ignorēt (nu labi, varbūt mēģinot pozitīvi ietekmēt vēlamajā virzienā) skolēna talantus un spējas. Tomēr tad nu tas būtu jādara pietiekami agrīni, sākumskolā, ja ne pirmsskolā, ieguldot atbilstošus resursus. Vēl piebilde par dzīves ceļa izvēli - jau kopš 2010. gada tiek skandināts kādā Pasaules Bankas forumā izskanējušais par turpmāko profesiju mainību, līdz ar to skolēniem (un ikvienam no mums) jābūt gataviem doties jebkurā virzienā. Šī brīža agrīna izvēļu noteikšana, kas var ierobežot turpmāko ceļu virzienu, īsti tam nav atbilstoša.

Ir skaidrs, ka ne viss ir izdevies ar šiem “pirmajiem kucēniem”, un mainīt īsti vairs neko nevar. Arī nākamie divi vilcieni jau ripo ieliktās sliedēs. Kaut ko vēl varētu darīt šī brīža devītās klases skolēnu labā. Tā kā šajā aptaujā iezīmējas zināma problemātika ar izvēles kursu “groziem”, ieteikums arī atbildīgajām iestādēm turpināt izpēti, kā arī vasarā rūpīgi analizēt centralizēto eksāmenu rezultātus.


Anžela Jurāne-Brēmane, NIB biedre