NIB Somijā 2023

Lapland University, Faculty of Education (Pie Lapzemes universitātes, Izglītības fakultātes ēkas)

Neatkarīgās Izglītības biedrības pieredzes un iedvesmas brauciens uz Rovaniemi Somijā.

Rovaniemi programmas koordinatore: Anželika Krastiņa.
NIB pārstāves: Zanda Rubene, Zane Ozola, Uva Grencione-Lapseniete, Santa Iesmiņa.

20.02.2023.
- Lapzemes universitāte, Izglītības fakultāte (Lapland University, Faculty of Education)
Tikšanās ar prodekānēm, universitātes un bibliotēkas apskate.
- Lapzemes Lietišķo zinātņu augstskola (Lapland University of Applied Sciences (LAPIN AMK)).
Tikšanās ar starptautisko attiecību vadītāju. Diskusijas ar pieredzes apmaiņas programmas koordinatori, LapinAMK lektori Anželiku Krastiņu.

Izglītības fakultātes prodekānes stāsta par skolotāju izglītību, studijām, skolotāju atlases procesu.

Lapland University of Applied Sciences jeb Lapzemes Lietišķo zinātņu augstskola.

21.02.2023.
- Rovaniemi izglītības pārvalde, tikšanās ar skolu pārvaldes direktoru.
- Korkalovaara pamatskolas vizīte, stundu vērošana, diskusijas ar direktora vietnieku.

Tikšanās Rovaniemi pašvaldības Izglītības pārvaldē ar tās direktoru.

Vizīte Korkalovaara pamatskolā. Saruna ar direktora vietnieku.

22.02.2023.
- Ounasvaaran peruskolu pamatskolas vizīte, stundu vērošana, diskusijas ar direktora vietnieci. Tikšanās ar speciālās izglītības skolotāju un iekļaujošās ārpusstundu programmas “Flexible learning” koordinatori.

Viena no apmeklētajām pamatskolām - Ounasvaara.

Ko pasaule sagaida no Somijas izglītības sistēmas un ko Somijas izglītības sistēma sagaida no skolotāja?

Progresīvs un inovatīvs mācību process, visus iekļaujoša izglītība, netradicionālas mācību metodes, nelaužams skolotāja prestižs un darba organizācija ir katra pedagoga sapnis - nereti tieši šie raksturlielumi ir globālais priekšstats par izglītības sistēmu Somijā. Lai izzinātu, kā pavisam ierasta ikdiena izskatās mācību iestādēs, kā arī to, kā tiek organizēta skolotāju izglītība un kāda ir pašvaldības loma skolu pārvaldē, Neatkārīgās izglītības biedrība devās pieredzes braucienā uz Rovaniemi, Somijas ziemeļu pērli un ziemas tūrisma metropoli. Apmeklējām Lapzemes universitātes Izglītības fakultāti, Lapzemes Lietišķo zinātņu augstskolu, Korkalovaara un Ounasvaaran pamatskolas (1.-9.klases), kā arī Rovaniemi izglītības pārvaldi.

Somu kolēģi informē, ka apzinās savas izglītības sistēmas labo reputāciju, ir pieraduši uzņemt viesus un dalīties pieredzē. Taču uzreiz ļoti atklāti vēlas arī gāzt utopiskos priekšstatus, jo darbs ar cilvēkiem un izglītības sistēma un tās attīstība ir nebeidzams, izaicinājumu un šķēršļu bagāts process. Kopš pandēmijas un tuvumā notiekošā kara skolēnos un sabiedrībā kopumā jūtams spēku izsīkums, pašdisciplīnas vai motivācijas trūkums, mentālās veselības sašķobīšanās un citi izaicinājumi. Nereti šie faktori ir iemesls, ar ko izskaidro skolotāju trūkumu. It īpaši skolās trūkstot STEM priekšmetu un svešvalodu skolotāju.

Skolotāju izglītības speciālistes min, ka izaicinājumi klasē un darbā ar skolēniem, vecākiem no skolotāja prasa aizvien vairāk un vairāk. Neskatoties uz to, lai strādātu skolā Somijā, izglītības līmeņa prasība ir vismaz maģistra grāda līmenī. Interesanti, ka maģistra darbu Somijā var rakstīt divatā. Neatņemama skolotāju atlases procedūras daļa ir intervija, kurā potenciālajam skolotājam jārisina dažādas modelētas situācijas vai konflikti. Skolotāja profesija ir prestiža, augsti godāta un cienīta, un arī prasības no skolotājiem ir daudz un dažādas. Skolotāju atlases kārtībai ir rūpīgi izvēlēti kritēriji - būtiskas ir ne tikai profesionālas zināšanas un prasmes, bet sociālas, emocionālas un starpkultūru kompetences, radošums, kritiskā domāšana, problēmsituāciju risināšanas prasmes. Kā visbūtiskāko faktoru uzskata skolotāja ieinteresētību skolēnos, t.i., motivāciju strādāt darbā ar skolēniem, jo mācīts tiek nevis mācību priekšmets, bet skolēni. Un mācību procesam ir jābūt vērstam vairāk uz praksi kā teoriju, sasaistītam ar reālo dzīvi, savstarpējo sadarbošanos un ļaujot ikkatram skolēnam paplašināt savu redzesloku un attīstīt savu potenciālu, mācoties atbilstīgi savām vajadzībām un prasmēm.

Skolēncentrēta pieeja, ‘bottom-up’ pieeja un savstarpējā sadarbība skolas dzīves organizēšanā.

Ļoti uzteicami ir tas, ka teju ikkatru lēmumu un pārmaiņu iniciatori ir tieši skolotāji. Tā saucamais ‘bottom-up instead of top-down’ princips jeb tas, ka mācību saturs un dažādas pārmaiņas izglītības sistēma un citi procesi sākotnēji sākas skolotāju, skolu, tad pašvaldību un tad valstiskā līmenī, ne otrādi.

Visā valstī pēc pedagogu ieteikumiem, novērojumiem un veiktajiem pētījumiem tiek pieņemts mācību saturs, mācību priekšmetu programmas, taču ikkatram skolotājam ir pilnīga autonomija, ko tieši un kādā veidā savās stundās īstenot. Būtiski, ka saturs tiek pielāgots arī lokālā līmenī, sadarbojoties ar reģionu un pašvaldību pārstāvjiem. Rovaniemi atrodas Arktikas apgabalā, tapēc arī šī reģiona ģeopolitiskās, ekonomiskās un citas jomas aktualitātes tiek integrētas mācību procesā.

Par novērojumiem stundu vērošanas procesā, kā arī sarunās ar izglītības jomas darbiniekiem - jāņem vērā, ka sistēma, vērtības un lietu kārtība var atšķirties no skolas uz skolu.

Somijas izglītības sistēmas centrā ir skolēns, viņa vajadzību īstenošana un prasmju izkopšana. Somija nodrošina bezmaksas pusdienas visās skolās, kā arī transportu uz skolu, ja attālums mājas-skola pārsniedz 5km. Mācību process bieži tiek organizēts pāros, grupās un projektu darbos. Nereti tā ir viena tēma, kas caurvijas dažādos priekšmetos vienlaicīgi, lai nodrošinātu holistiskāku mācību procesu. Uzsvars vienmēr ir uz sasaisti ar reālo dzīvi, nākotnes darba tirgus vajadzību izzināšanu un prasmju nodrošināšanu. Skolēnus centrālizēti pirmo reizi vērtē tikai pabeidzot vidusskolu 12.klasē. Visbiežāk konkrētā mācību iestādē skolēns var mācīties no 1.-9.klasei un tālākās izglītošanās gaitās doties uz citu izglītības iestādi profesionālajā ievirzē vai vidusskolā. Pamatskolas noslēgumā, 9.klasē, reizi nedēļā skolēniem ir stunda ar mentoru, kurš ikkatram palīdz izprast savas intereses, jomu, kuru padziļinātāk apgūt vidusskolas posmā, kā arī attiecīgi palīdz katram skolēnam atrast interesējošās skolas un izveidot savu pieteikumu.

Vēlas vai citādi nepiemērotas ziņas WhatsApp vai citos saziņas līdzekļos visbiežāk nav iespējams scenārijs Somijas izglītībās sistēmā. Visā valstī tiek izmantota saziņas platforma Wilma, kur pieejams stundu grafiks, vērtējumi, pasākumu plāns, komunikācija ar pedagogiem, vecākiem un skolēniem. Un vairumā skolu citi saziņas līdzekļi starp skolu un skolēna ģimeni nav atļauti, netiek ieteikti.

Vienā no pamatskolām, kuru apmeklējām, ir gan vecāku padome, gan skolēnu padome un pašpārvalde. Skolas akadēmiskajā un sociālajā dzīvē iesaistās visas puses. Skolēnu padome, kurai skolēnus izvirza pedagogi, palīdz novērst mobingu un citas negācijas skolā, palīdz mazākajiem skolasbiedriem. Skolēnu pašpārvalde, kuras pārstāvjus no katras klases izvirza paši skolēni, vairāk rūpējas par skolas sociālās dzīves, tradīcīju un dažādu aktivitāšu īstenošanu.

Novērojām, ka telpu iekārtojums ne visās skolās ir gluži kā no glancētu žurnālu lapaspusēm, taču ir visnotaļ mājīgs, ergonomisks un funkcionāls - daudz laboratoriju, mūzikas klasē ir mūzikas instrumentu ekipējums, mājturības klasēs ir gan viss ēst gatavošanai, gan galdniecībai un motociklu motoru remontam nepieciešamais. Ārvides pedagoģijai arī ir vērtība, pat -20 grādos visi pielāgojušies laikapstākļiem, sporta stundās slēpo un slido, starpbrīžos izkustas svaigā gaisā, baudot ziemas priekus. Uz skolu kāds dodas ar kvadraciklu, kāds ar ragavām - šķiet, ka somi ļoti prasmīgi ne tikai pielāgojuši ikdienu ziemīgajiem laikapstākļiem, bet tos ļoti veiksmīgi integrējuši arī mācību procesā. Gluži tāpat kā Latvijā, arī Somijā aktuāla ir muzejpedagoģija, mācību ekskursijas un dažādas interaktīvas tematiskās lekcijas jeb tā ‘īstā dzīve’, tur ārā.

Iekļaujošā izglītība.

Somu pedagoģiskajā pieejā viens no stūrakmeņiem ir iekļaujošā izglītība. Izglītības nozares pārstāvji visi kā viens min, ka ikkatram cilvēkam ir un būs jāprot iekļauties sabiedrībā, atrast savu vietu, attīstīties un īstenot sevi, sniedzot arī labumu sabiedrībai kopumā. Tieši tāpēc iekļaujošā izglītība ir bijusi un ir prioritāra. Vienā no pamatskolām, kurā ir ap 600 skolēnu, strādā 6 speciālās izglītības pedagogi kā arī vairāki “resource” jeb atbalsta skolotāji.

Viss mācību gads šajā skolā ir sadalīts 4 periodos, un pirms katra perioda sākuma viss skolas personāls vienojas, kādā veidā (kurā klasē, kuriem skolēniem un cik bieži) tiks sniegts atbalsts, ja novērojamas mācīšanās grūtības, atšķirīgs mācīšanās temps, sociālā trauksme, uzvedības traucējumi, disleksija, disgrāfija, UDHS (ADHD) un citi izaicinājumi. Parasti speciālais pedagogs un skolotāja atbalsta personāls vai nu piedalās stundā, neuzkrītoši palīdzot ikvienam, kam tas nepieciešams vai arī skolēni dodas uz atsevišķu telpu, kur darbojas kopīgi ar savu speciālās izglītības skolotāju. Visbiežak atsevišķās telpās apgūst tieši matemātiku un svešvalodas, šajos priekšmetos visa klase parasti tiek sadalīta mazākās grupās.

Neredzēts koncepts, ar ko tikām iepazīstināti, bija “Flexible learning” programma desmit 9.klases skolēniem, kas tiek nodrošināta ar pašvaldības finansējumu. Šajā programmā konkursa kārtībā piesakās skolēni (kopīgi ar vecākiem), kuriem ir nevis mācīšanās traucējumi, bet, piemēram, zudusi motivācija mācīties, nav vēlmes doties uz skolu, ir sociālā trauksme, zudis dzīvesprieks vai ir sajūta, ka pazaudējuši sevi pašu šajā trauksmainajā laikā. Šajās pēcstundu nodarbībās skolēni visbiežāk dodas dabā, dodas pārgājienos un citādās ekskursijās, kur viņiem atļauj vienkārši BŪT, socializējoties ar citiem. Tā ir vērtīga laika pavadīšana kopā ne-akadēmiskā vidē. Pamatskolā, kuru apciemojām, šo programmu vada speciālās izglītības skolotāja.

Digitalizācija, mākslīgais intelekts un globāli izaicinājumi izglītības sistēmā.

Runājot par mācību procesa digitalizāciju, Somijā pandēmija tik ļoti visus ‘neizsita’ no ierastajām sliedēm, jo digitālie mācību līdzekļi, platformas un citi rīki jau labu laiku tikuši integrēti mācību procesā. Vai tas nozīmē, ka katrā stundā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas? Īsti nē. Vairumā skolu ir pieejams viens portatīvais dators uz 5 skolēniem, dažviet arī katram pieejams savs. Klasēs ir projektori, taču tikai dažās klasēs ir dokumentu kamera vai interaktīvās tāfeles. Klasiskā atrašanās skolas solā pie atvērtas grāmatas un uzdevumu burtnīcas ir vēl eksistējoša lieta arī progresīvajā Somijā. Tas, kas nedaudz satrauc pedagogus arī Somijā, ir AI jeb mākslīgā intelekta neaptverami straujā attīstība. Aizvien vairāk mākslīgais intelekts spēj paveikt skolēnu vietā, tāpēc esot publiskas diskusijas par to, ka varbūt nāksies atgriezties pie mutisku eksāmenu, pārbaudījumu kārtošanas. To laiks rādīs.

Secinām, ka globālā laikā un telpā pedagoģijas nozare saskaras ar līdzvērtīgiem izaicinājumiem- globalizācija, informācijas piesātinātā pārbagātība, kritiskās domāšanas trūkums, interneta dzīļu sniegtais spožums un sociālo tīklu posts, aizvien retāka un mazāku tekstu lasīšana, īsais uzmanības noturēšanas laiks. Pasaulē viss notiek tik strauji un arī strauji mainās, un kā ar somu kolēģiem spriedām, arī skolotājā jābūt mūžīgam dzinulim attīstīties, iet līdzi laikam un pat paredzēt to, kas no skolēna tiks sagaidīts nākotnē.

Ar Somijas kolēģiem arī esam vienisprātis, ka visam, visam pāri jebkurā skolā un klasē ir jābūt cieņpilnām, uz sadarbību vērstām savstarpējām attiecībām. Vēlmei otru izglītot, otram palīdzēt, radīt zinātkāri un vēlmi pētīt, attīstīties un atbalstīt citam citu. Veidot cieņpilnas attiecības koleģiāli, ar skolēniem, ar skolēnu vecākiem. Un tad jau arī būsim gatavi visiem vēl priekšā esošajiem izaicinājumiem.

Raksta autore Santa Iesmiņa.