Anžela Jurāne-Brēmane: Gruzdošā kūdra vērtēšanā

             Asociācija ar gruzdošo kūdru man saistīta ar vērtēšanas kārtības maiņu vispārējā izglītībā pēdējos gados, ko varētu iezīmēt divos būtiskos soļos: formatīvās vērtēšanas akcentēšana un tā dēvētais aizliegums pārrakstīt kontroldarbus. 

Atļaušos neskaidrot kopš pagājušā gadsimta vidus zināmo jēdzienu formatīvā vērtēšana, bet fokusēšos uz tieši šo pārrakstīšanas vēlmi, kas joprojām tiek aizstāvēta dažādās diskusijās, rosinot atkāpties no pieņemtajām izmaiņām normatīvajos dokumentos. Pēdējais grūdiens šo rakstīt bija 3. septembra raidījums “Kas notiek Latvijā?”, veltīts izglītības jautājumiem dažādos izglītības sistēmas līmeņos no dažādiem skatu punktiem.

        Jautājumu par kontroldarbu pārrakstīšanu aktualizēja studijā uzaicinātais skolēns. Uz to ātri un izcili precīzi atbildēja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, īsumā izskaidrojot mācīšanās un vērtēšanas būtību. Bet - skolēns nesaprata… Formatīvos vērtējumus ar procentiem skolēni neuzskatot par svarīgiem….

Nevainosim konkrēto skolēnu, jo šādu pamatojumu esmu dzirdējusi ne reizi vien. Aicinu padomāt, kas nogājis greizi ar vērtēšanas pieejas maiņu. Šoreiz gribētu uzsvērt vārdus “pieejas maiņu”. Tā diemžēl nav notikusi, jo liela daļa sabiedrības (tie ir gan vecāki, gan diemžēl arī skolotāji) joprojām dzīvo “atzīmju kultūrā”, nevis “vērtēšanas kultūrā”. Atzīme ir visu lietu mērs, svarīgākais, kāpēc vispār ir izglītība. Mācāmies atzīmei. Domājam, kā izlikt, kā aprēķināt atzīmes, nevis kā novērtēt skolēna zināšanas un prasmes, jā, arī kompetenci.

Zinu, ka ir bijuši kursi skolotājiem, ir manīti arī daži skaidrojoši raksti un publiskās diskusijas, arī pētījumi esot veikti, bet joprojām esošā gruzdēšana liecina, ka krietni par maz. Diemžēl nācies secināt, ka ne visi skolotāji to ir sapratuši un pieņēmuši. Iepriekš uzsvērto pieejas maiņu var īstenot tikai tad, ja  patiešām gan skolotāji, gan visa sabiedrība saprot, kas un kāpēc tiek mainīts, ka tas nav tikai aizliegums pārrakstīt kontroldarbus. Tikai tad, ja gan skolotāji, gan plašāka sabiedrība (ko veido arī skolēnu vecāki) to sapratīs un atbalstīs, tad arī skolēni to pieņems. Tad vairs ministrei nebūs jācenšas izskaidrot elementāras lietas, kas tāpat paliek nesadzirdētas. 

Vai mums izdosies nodzēst gruzdēšanu?

 

Anžela Jurāne-Brēmane, Dr. paed.

Neatkarīgās izglītības biedrības biedre

Vidzemes Augstskolas docente, pētniece, Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne