Domu
biedru grupa “Cenzūrai Nē” 19. janvārī organizēja mītu kliedēšanas
semināru “Par izglītotu izvēli”, kas bija veltīts bērnu un jauniešu
seksuālās audzināšanas problemātikai. Minētais seminārs bija aicinājums
uz diskusiju par tā saucamajiem “tikumības grozījumiem” un to
iespējamajām sekām Latvijas izglītībā un sabiedrībā kopumā.[i] Diskusijā
vietējie (žurnāliste Inga Spriņģe un LU pedagoģijas profesore,
Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Zanda Rubene) un
starptautiskie (Somijas mediķi Raisa Kačiatore un Dans Apters, kā arī
Zviedrijas vēstnieks Latvijā V. E. Henriks Landerholms) eksperti
skaidroja “tikumības grozījumu” kontekstu un atspēkoja izplatītākos
Izglītības likuma grozījumu aizstāvju radītos mītus.
Neatkarīgā
izglītības biedrība ar šo semināru uzsāk savu aktīvo iesaistīšanos
diskusijās par izglītībai aktuālajiem jautājumiem Latvijā, jo seminārā
paustās atziņas vistiešākā veidā atbilst biedrības mērķiem un idejām.
Vērtējot
semināru kopumā, jāatzīst, ka visi tā dalībnieki bija vienisprātis, ka
diskusija par vērtībām audzināšanā un izglītībā, kā arī konkrēti par
seksuālās izglītības jautājumiem Latvijā, ir vitāli nepieciešama. Domu
biedru grupas “Cenzūrai Nē” atbalstītāji uzskata, ka paust savu viedokli
un tikt sadzirdētiem šajā situācijā ir ļoti svarīgi, jo “tikumības
grozījumu” jautājums ir radījis un var radīt arī turpmāk virkni
problēmu, kas skars izglītības sistēmu un sabiedrību kopumā.
Analizējot
tā saucamos “tikumības grozījumus” jāsecina, ka tie būtībā aizstāv
noteiktu politisku organizāciju intereses daudz vairāk, kā bērnu
vajadzības un tiesības uz izglītību un informāciju. Bērns, kas nonāk
informatīvajā vakuumā par savu ķermeni un ķermenisko kultūru, var
saskarties ar dažādiem apdraudējumiem un riskiem. Bērns, kurš ne skolā,
ne ģimenē nebūs guvis nepieciešamo izpratni par to, kas notiek ar viņa
ķermeni, un to, kā izvērtēt citu cilvēku darbības, kas skar viņa
ķermenisko identitāti, nespēs sevi aizstāvēt, nezinās, kādās situācijās
jāmeklē palīdzība. Protams, vēlmi pasargāt bērnus no viņu vecumam it kā
“neatbilstošas” informācijas, lai paildzinātu viņa laimīgās nezināšanas
posmu dzīvē, var izskaidrot, bet ne attaisnot. Jo bērns, kurš nesaprot,
kas, piemēram, ir “nepieļaujamie pieskārieni” un “bīstamie svešinieki”
savā ikdienas dzīvē nav drošībā. Turklāt informācijas sabiedrībā bērns
tiek konfrontēts ar dažādu, arī nevēlamu, informāciju, kurai viņš var
piekļūt ārpus skolas un ģimenes vides. Tāpēc vēl jo vairāk nepieciešams
ekipēt bērnus un jauniešus ar prasmēm, kas palīdzētu viņiem pašiem
izvērtēt to. Piemēram, kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana bērna
veselības pratības veicināšanai jau sākumskolas klasēs ļautu skolotājiem
un vecākiem gūt lielāku pārliecību, ka bērns spēs tikt galā ar
iespējamajiem izaicinājumiem un draudiem.
Seminārā
tika secināts, ka BĒRNAM DZĪVOT DROŠĀ PASAULĒ NEKAD NAV PAR AGRU,
TURKLĀT NEZINĀŠANA NEPADARA BĒRNA DZĪVI DROŠĀKU. Domājams, ka šim
apgalvojumam pievienosies visi, kam rūp bērnu izglītība un drošība.
Tāpat
šie grozījumi savā ziņā diskreditē skolotāja profesionalitāti, jo “atņem
skolotājiem profesionālo mandātu”, apšaubot viņu kompetenci,
ierobežojot viņu radošās pašizpausmes iespējas. Skolotājam, kurš ir
ieguvis atbilstošu izglītību, kā arī nopietni un atbildīgi pilnveidojis
savu profesionalitāti gan tālākizglītībā, gan praksē skolā, nav
nepieciešama kontrole un disciplinēšana no neprofesionālas sabiedrības
puses. Līdzīgi kā ārsta lēmumi netiek kontrolēti un determinēti no
ārienes – mēs pacienti paļaujamies uz ārsta profesionalitāti,
apzinoties, ka viņš ir eksperts ārstniecībā. Tāpat sabiedrībai
jāpaļaujas uz to, ka skolotājs prot darīt savu darbu. Tomēr jāatzīst, ka
skolotāju izglītībā būtu būtiski jāstiprina veselības un seksuālās
izglītības tematika, lai skolotāji spētu zinātniski un metodiski
pamatoti argumentēt savu pozīciju.
Semināra
dalībnieki atbalstīja vecāku iesaistes nepieciešamību bērnu seksuālās
izglītības procesā. Tikai šī iesaistīšanās nenozīmē skolotāja darba
cenzēšanu, bet gan mērķtiecīgu pašu vecāku audzināšanas kompetences
pilnveidi. Respektīvi, šobrīd skolās izveidotās vecāku padomes būtu
izmantojamas kā struktūras, kurās vecāki var rast atbildes uz dažādiem
sev aktuāliem audzināšanas jautājumiem, tai skaitā uz tik sensitīvo
bērnu seksuālās audzināšanas tēmu.
Semināra
dalībnieki secināja, ka nepieciešams paplašināt savas darbības sfēru,
iesaistot šīs problēmas skaidrošanā gan mediķus, gan psihologus, gan
sabiedrības veselības jomas pārstāvjus, lai sniegtu zinātniski pamatotus
argumentus pretstatā populistiskiem saukļiem. Ir jāstrādā ar
skolotājiem, skolēniem un vecākiem, kā arī pavisam noteikti jāpanāk, ka
domu biedru grupas “Cenzūrai Nē” viedoklis un argumenti tiktu sadzirdēti
valsts pārvaldē, un īpaši Saeimā. Semināra dalībnieki vienojās, ka
viens no tuvākā laika uzdevumiem ir apzināt tās nevalstiskās
organizācijas, kas atbalsta ideju par izglītotu izvēli, lai mūsu balss
sabiedrībā izskanētu skaļāk.
Bildes avots: http://orchardprimaryacademy.org/kgfl/primary/chickenleypri/arenas/websitecontent/web/keepingchildrensafe.png?width=640&height=480&scale=LIMIT_MAXSIZE
No comments:
Post a Comment