• NEZINĀŠANA NEPADARA BĒRNA DZĪVI DROŠĀKU. /Zanda Rubene/


    Domu biedru grupa “Cenzūrai Nē” 19. janvārī organizēja mītu kliedēšanas semināru “Par izglītotu izvēli”, kas bija veltīts bērnu un jauniešu seksuālās audzināšanas problemātikai. Minētais seminārs bija aicinājums uz diskusiju par tā saucamajiem “tikumības grozījumiem” un to iespējamajām sekām Latvijas izglītībā un sabiedrībā kopumā.[i] Diskusijā vietējie (žurnāliste Inga Spriņģe un LU pedagoģijas profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Zanda Rubene) un starptautiskie (Somijas mediķi Raisa Kačiatore un Dans Apters, kā arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā  V. E. Henriks Landerholms) eksperti skaidroja “tikumības grozījumu” kontekstu un atspēkoja izplatītākos Izglītības likuma grozījumu aizstāvju radītos mītus. 
    Neatkarīgā izglītības biedrība ar šo semināru uzsāk savu aktīvo iesaistīšanos diskusijās par izglītībai aktuālajiem jautājumiem Latvijā, jo seminārā paustās atziņas vistiešākā veidā atbilst biedrības mērķiem un idejām.
    Vērtējot semināru kopumā, jāatzīst, ka visi tā dalībnieki bija vienisprātis, ka diskusija par vērtībām audzināšanā un izglītībā, kā arī konkrēti par seksuālās izglītības jautājumiem Latvijā, ir vitāli nepieciešama. Domu biedru grupas “Cenzūrai Nē” atbalstītāji uzskata, ka paust savu viedokli un tikt sadzirdētiem šajā situācijā ir ļoti svarīgi, jo “tikumības grozījumu” jautājums ir radījis un var radīt arī turpmāk virkni problēmu, kas skars izglītības sistēmu un sabiedrību kopumā.
    Analizējot tā saucamos “tikumības grozījumus”  jāsecina, ka tie būtībā aizstāv noteiktu politisku organizāciju intereses daudz vairāk, kā bērnu vajadzības un tiesības uz izglītību un informāciju. Bērns, kas nonāk informatīvajā vakuumā par savu ķermeni un ķermenisko kultūru, var saskarties ar dažādiem apdraudējumiem un riskiem. Bērns, kurš ne skolā, ne ģimenē nebūs guvis nepieciešamo izpratni par to, kas notiek ar viņa ķermeni, un to, kā izvērtēt citu cilvēku darbības, kas skar viņa ķermenisko identitāti, nespēs sevi aizstāvēt, nezinās, kādās situācijās jāmeklē palīdzība. Protams, vēlmi pasargāt bērnus no viņu vecumam it kā “neatbilstošas” informācijas, lai paildzinātu viņa laimīgās nezināšanas posmu dzīvē, var izskaidrot, bet ne attaisnot. Jo bērns, kurš nesaprot, kas, piemēram, ir “nepieļaujamie pieskārieni” un “bīstamie svešinieki” savā ikdienas dzīvē nav drošībā. Turklāt informācijas sabiedrībā bērns tiek konfrontēts ar dažādu, arī nevēlamu, informāciju, kurai viņš var piekļūt ārpus skolas un ģimenes vides. Tāpēc vēl jo vairāk nepieciešams ekipēt bērnus un jauniešus ar prasmēm, kas palīdzētu viņiem pašiem izvērtēt to. Piemēram, kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana bērna veselības pratības veicināšanai jau sākumskolas klasēs ļautu skolotājiem un vecākiem gūt lielāku pārliecību, ka bērns spēs tikt galā ar iespējamajiem izaicinājumiem un draudiem.
    Seminārā tika secināts, ka BĒRNAM DZĪVOT DROŠĀ PASAULĒ NEKAD NAV PAR AGRU, TURKLĀT NEZINĀŠANA NEPADARA BĒRNA DZĪVI DROŠĀKU. Domājams, ka šim apgalvojumam pievienosies visi, kam rūp bērnu izglītība un drošība.
    Tāpat šie grozījumi savā ziņā diskreditē skolotāja profesionalitāti, jo “atņem skolotājiem profesionālo mandātu”, apšaubot viņu kompetenci, ierobežojot viņu radošās pašizpausmes iespējas. Skolotājam, kurš ir ieguvis atbilstošu izglītību, kā arī nopietni un atbildīgi pilnveidojis savu profesionalitāti gan tālākizglītībā, gan praksē skolā, nav nepieciešama kontrole un disciplinēšana no neprofesionālas sabiedrības puses. Līdzīgi kā ārsta lēmumi netiek kontrolēti un determinēti no ārienes – mēs pacienti paļaujamies uz ārsta profesionalitāti, apzinoties, ka viņš ir eksperts ārstniecībā. Tāpat sabiedrībai jāpaļaujas uz to, ka skolotājs prot darīt savu darbu. Tomēr jāatzīst, ka skolotāju izglītībā būtu būtiski jāstiprina veselības un seksuālās izglītības tematika, lai skolotāji spētu zinātniski un metodiski pamatoti argumentēt savu pozīciju.
    Semināra dalībnieki atbalstīja vecāku iesaistes nepieciešamību bērnu seksuālās izglītības procesā. Tikai šī iesaistīšanās nenozīmē skolotāja darba cenzēšanu, bet gan mērķtiecīgu pašu vecāku audzināšanas kompetences pilnveidi. Respektīvi, šobrīd skolās izveidotās vecāku padomes būtu izmantojamas kā struktūras, kurās vecāki var rast atbildes uz dažādiem sev aktuāliem audzināšanas jautājumiem, tai skaitā uz tik sensitīvo bērnu seksuālās audzināšanas tēmu.
    Semināra dalībnieki secināja, ka nepieciešams paplašināt savas darbības sfēru, iesaistot šīs problēmas skaidrošanā gan mediķus, gan psihologus, gan sabiedrības veselības jomas pārstāvjus, lai sniegtu zinātniski pamatotus argumentus pretstatā populistiskiem saukļiem. Ir jāstrādā ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem, kā arī pavisam noteikti jāpanāk, ka domu biedru grupas “Cenzūrai Nē” viedoklis un argumenti tiktu sadzirdēti valsts pārvaldē, un īpaši Saeimā. Semināra dalībnieki vienojās, ka viens no tuvākā laika uzdevumiem ir apzināt tās nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta ideju par izglītotu izvēli, lai mūsu balss sabiedrībā izskanētu skaļāk.


    [i] Pasākuma tiešraides ieraksts būs pieejams domu biedru grupas “Cenzūrai Nē” mājas lapā (ar subtitriem krievu valodā) tuvākajā laikā.

     Bildes avots: http://orchardprimaryacademy.org/kgfl/primary/chickenleypri/arenas/websitecontent/web/keepingchildrensafe.png?width=640&height=480&scale=LIMIT_MAXSIZE
  • Tevi varētu interesēt arī

    No comments:

    Post a comment

www.izglitibasbiedriba.lv. Powered by Blogger.