• Pārdomas pēc 4.novembra diskusijas ar VISC, Zane Ozola, Dr.Paed.

    Zane Ozola,
    Dr.paed.,
    Neatkarīgā izglītības biedrība,
    valdes priekšsēdētāja


    Par dialogu starp partneriem. Vai es esmu valsts? Pārdomas pēc 4.novembra diskusijas ar VISC.


    Atnāku mājās no darba tā paagrāk. Kamēr neviena no ģimenes vēl nav, ieslēdzu savu draugu - televizoru, šoreiz vecas Ievas pārvērtības, kas fonā omulīgi skan, vāru pēcpusdienas kafiju, ieskatos epastos, ļaušos rimtai pēcpusdienai un pārdomāšu vēstuli NIB biedriem, jāuzraksta kopsavilkums par mūsu pirmo publisko diskusiju ar VISC, kas notika piektdien, 4.novembrī.

    Uzmetu acis TV – kaut kur redzēts pāris. Jāskatās tālāk, jāatceras taču, kur redzēti. Aha! Vīrs ar sievu, trīs bērni, nesen uzsākuši izšūšanas biznesu. Viss skaidrs. Viņi piedalījās  biedrības Līdere mentoringa programmā, tāpēc arī es viņus atceros. Un tad dzirdu: “Banka mūs izlika no mājām...”
    Šī frāze uzsit asinis. Ko? Ģimene ar trīs bērniem, veido savu biznesu, strādā un pūlas, bet banka nevar atrast risinājumu?! Protams, ka es nezinu sīkumos šo stāstu, taču šādu stāstu nav mazums, un man caur galvu skrien simts domu: valsts, valsts, valsts, kas lobē banku biznesu, nevis rūpējas par saviem cilvēkiem. Mēs arī esot valsts, tas pēdējā laikā bieži jādzird, un izskanēja arī piektdienas diskusijā. Mēs, latvieši, ar to atķiroties no, piemēram, zviedriem vai holandiešiem, kuri domā, ka paši ir valsts. Bet kā gan es varu justies kā valsts, ja redzu: valdība neaizstāv savus pilsoņus krīzes situācijā, bet kalpo bankām, valdība pieļauj to, ka krīzes laikā atņemtie īpašumi šobrīd tiek laisti otrreiz tirgū, bet bijušie īpašnieki joprojām turpina maksāt par sev vairs nepiederošo, valdība ceļ nodokļus un dzen pelnītājus trūkumā, valdība neizskaidro, ka paceltie nodokļi negarantēs pašreizējiem pelnītājiem pensiju, valdība ir gatava šķiest necaurspīdīgus miljonus izglītības sistēmā...

    Es gribu būt valsts. Mēs gribam būt valsts. Bet tālāk? Kā es un mēs varētu sākt justies kā valsts? Valstī visi iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, līdzvērtīgi, piedalās, ir atbildīgi. Daži arī nepiedalās un nav atbildīgi. Citi piedalās, bet nav atbildīgi...

    4.novembrī Neatkarīgā izglītības biedrība (NIB) sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā (EKL) un biedrību Līdere rīkoja pirmo publisko diskusiju ar Valsts Izglītības satura centru (VISC). Diskusijas temats ir dialoga veidošana starp valsts institūcijām un sabiedrību par vērienīgo izglītības reformu, kurā plānots pilnībā pārveidot mācību saturu – ieviest KOMPETENČU PIEEJU.
    Par projektu plašāka sabiedrības daļa uzzināja pirms gada. Kas pa šo gadu noticis? VISC ir organizējis daudzas konferences un tikšanās ar skolu un izglītības pārvalžu vadītājiem. Tomēr  tās ir tikai informācijas druskas, jo projekts paredzēts ļoti apjomīgs, tas skars visu izglītības sistēmu.  Zināms, ka valdība akceptējusi finansējumu 13 miljonu apmērā. Sīkāka informācija...Nav bijusi...Sekos...
    VISC vadība atzina, ka viņiem bijis pārāk maz kapacitātes, lai izdarītu visas tās labās lietas, ko mēs, izglītības profesionāļi, no viņiem sagaidām. Tomēr mūsu aicinājums uz dialogu joprojām ir spēkā.
    Mēs zinām pavisam skaidri, ka:
    -> uz mūsu diskusiju bija atbraukuši pussimts izglītības profesionāļu no visām Latvijas malām. Tātad jautājums ir svarīgs. Viņi visi gaidīja konkrētību.
    -> Mēs cerējām gūt lielāku skaidrību par projekta ieviešanas gaitu jau piektdien, taču neizdevās. Joprojām dzirdējām vispārīgas frāzes un emocijas no cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par to, vai projekts patiešām realizēsies. Mēs zinām, ka 2013. gadā ministra R.Ķīļa reformu grupa izstrādāja kompetenču pieejas modeli, bet pēc tam tika pasūtīts vēl viens Kompetenču pieejas modelis LU mācībspēkiem. KUR tas viss ir palicis? Publiskajā telpā nav nekādu pēdu par to. Nav ne IZM, ne VISC mājas lapās.

    -> Mēs definējām pavisam skaidri, ka reformas ieviešanas gaitā svarīgs ir dialogs starp visiem partneriem:
    -valsts institūcijām,
    -skolotājiem,
    -psihologiem,
    -ārstiem;
    -augstskolu mācībspēkiem un pedagoģijas zinātniekiem,
    -vecākiem,
    -NVO,
    -galu galā – bērniem.

    -> Mēs definējām, ka jomas, par kurām nepieciešama pilnīga skaidrība ir:
    -teorētiskais pamatojums ar mērķiem un uzdevumiem,
    -projekta termiņi un operatīvais plāns,
    -ekspertu sastāvs,
    -projekta praktiskā realizācija un strukturālas izmaiņas skolu sistēmā (t.sk.mācību gada pagarināšana un 6 gadnieku jautājums),
    -vērtēšanas sistēma un centralizētie eksāmeni,
    -projekta ietekme uz skolu vidi,
    -higiēnas un veselības prasības,
    -skolotāju sagatavošana un pārkvalifikācija,
    -mācību līdzekļi,
    -projekta budžets,
    -projekta ietekme uz pašvaldību budžetu.

    Šie ir jautājumi, par kuriem turpināsim dialogu. Par visu ziņosim sociālajos tīklos un NIB mājas lapā. Aicinām izglītības profesionāļus iesaistīties biedrības darbā, jo tikai kopā mēs spēsim panākt, lai iecerētā reforma beidzot izdodas un mūsu bērniem būtu modernas skolas un priecīgi skolotāji.

    P.S. 7.novembrī PROJEKTS ir publicēts. Dialogs var turpināties!
    http://visc.gov.lv/visc/projekti/dokumenti/esf_kpms_apraksts.pdf


  • Tevi varētu interesēt arī

    No comments:

    Post a comment

www.izglitibasbiedriba.lv. Powered by Blogger.