Cilvēka dabā ir labāk paklausīties atstāstu nekā pašam iedziļināties dokumentos un avotos. Iedziļināšanos dokumentos var daļēji aizstāt ar apskatīšanos savām acīm vai pataustīšanu, citiem vārdiem sakot – piedzīvot.
Pirms nedēļas atgriezos no Somijas, kur kopā ar Neatkarīgās izglītības biedrības kolēģiem viesojāmies skolās, lai dalītos pieredzē un saprastu – kur ir tas āķis vai brīnums, kas somu izglītību izceļ citu valstu starpā. Ko mēs varētu darīt labāk, lai arī mūsu darbs beidzot nestu augļus ne tikai mūsu katra konkrētajā darba vietā, bet visās Latvijas skolās.
Skaidrs, ka mums kā profesionāļiem katram bija savs priekšstats: kāds Somijas skolās viesojas ne pirmo reizi, kāds ir iedziļinājies izglītības standartos, kāds – strādājis kopīgos projektos.
Somija nekautrējas pelnīt naudu ar sava skolu veiksmes stāsta popularizēšanu.Viens no šādiem vēstnešiem, Pasi Sālbergs, arī Latvijā uzstājies vairākas reizes, un, kā ierasts, veiksmīgos ārzemniekos latvieši klausās visai nekritiski. Viņa attēlotā somu izglītības sistēma līdzinās komunismam: visi ir vienlīdzīgi un laimīgi. Realitātē tā nemēdz būt. Kāpēc es personīgi jau no sākuma īsti neticēju visam, ko vēsta Pasi Sālbergs? Jo pieķēru šo kungu melos.
Tas notika SSE Riga Sorosa auditorijā pirms vairākiem gadiem, kur bija sanākusi toreizējā Latvijas izglītības spice. Stāstot par Somijas skolu ideloģisko vienlīdzību un par finansējuma vienlīdzību, Sālbergs vairākas reizes uzsvēra, ka Somijā nav privātskolu, jo visi taču ir vienlīdzīgi. (Man bija iespēja 1998.gadā apmeklēt vairākas Somijas privātskolas, toreiz tās bija apmēram 10 % no visām skolām, un kopš tā laika arī Latvijā sākām skaļi runāt par “ nauda seko bērnam” principu, jo privātskolas Somijā saņēma tādu pašu finansējumu kā valsts/pašvaldību skolas.) Starpbrīdī piegāju Sālbergam klāt un pavaicāju, kur tad palika visas privātskolas? Tajā brīdī viņš apmulsa un bija spiests atbildēt, ka patiesībā jau esot gan privātskolas Somijā, tikai viņi tās saucot par neatkarīgajām skolām (independent school). Lieki piebilst, ka visu auditoriju viņš bija pārliecinājis, ka Somijā nepastāv privātā izglītība.
Šoreiz viesojoties Austrumsomijas universitātē, pavaicāju, vai privātskolas pastāv? Profesors man atbildēja, ka “ very few”*, es vaicāju, vai 10%, viņš teica - nē, vairāk. Visi jau zina, ka Eurydice.com ir visa informācija par ES skolām visdažādākajos griezumos, taču vienkāršāk ir pajautāt. Pie reizes profesors man izstāstīja, ka viņu universitātē ir vesela nodaļa, kas eksportē Somijas izglītības veiksmes stāstu, un sakarā ar to, ka universitāte pati jau daudz nopelna, to var pielīdzināt privātai augstskolai.
Tas, ka somiem ir mērķis – nodrošināt visiem bērniem un visām skolām vienlīdzīgas iespējas attīstībai, tā ir taisnība, taču ceļs uz to ir garš un ļoti pārdomāts. Kopš 1970.gadiem, kad somi uzsāka vērienīgās reformas, katrus 10 gadus ir izglītības standarta maiņa, visi plānotie jauninājumi tiek mērķtiecīgi diskutēti un pārbaudīti profesionāļu vidē, pedagoģiskās augstskolas strādā roku rokā ar skolām, šim nolūkam pie katras no 11 pedagoģiskajām augstskolām ir sava skola.
Pieredzes apmaiņas braucieniem ir ļoti liela jēga, neoficiālās sarunās ar pedagogiem atklājas viņu šaubas vai raizes par pārmaiņām. National Core Curriculum for Basic Education 2014 – tas ir jaunais standarts, kas izstrādāts 2014.gadā, un šis ir pirmais mācību gads, kad pēc tā strādā. Šoreiz ar atstāstu nepietiks, šim standartam ir 800 lpp.. Tas ir saglabājis lielās līdzšinējās vērtības: taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte, multikulturālisms, sadarbība, atbalsts u.c., taču paši somu pedagogi uzsvēra, ka galvenās pārmaiņas ir vērtēšanas sistēmas maiņa. No šī gada patiešām vairs nav atzīmju. Un eksāmeni līdz 12.klasei nav obligāti.
Taču mani interesēja vairāki deklaratīvi jautājumi – tie “ brīnumi”, kas pastāv mūsu iztēlē, vai tie patiešām ir reāli?
Somijā visas skolas ir izcilas, tiek nodrošinātas pilnīgi vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas visiem bērniem. Jā, somi gribētu, lai tā ir, un ļoti cenšas, lai tā būtu. Realitātē ir labākas un sliktākas skolas. Piemēram, universitāšu skolas ir vairāk pieprasītas nekā citas. Loģiski, jo šeit strādā daudz doktoru un doktorantūras studentu. Taču šim skolām ir jātīklojas ar vājākajām un jādalās ar saviem intelektuālajiem resursiem. Hm, un arī Somijā pastāv skolu reitingi...(neoficiāli).
Somi mācoties diezgan maz, viņiem nav mājasdarbu, tāpēc viņi ir relaksēti un mācību sasniegumi ir augsti. Patiesībā mājasdarbi viņiem ir, ja skolotājs uzskata, ka vajag. Daudzi uzskata, ka vajag. Arī mācās viņi ļoti daudz, īpaši vidusskolas posmā. Te gribas iestarpināt atkāpi. Mēs sapratām, ka 7.-9.klases posmā, kad sākas tādi sarežģīti priekšmeti kā fizika, ķīmija, bioloģija, akcents tiek likts uz praktisko darbošanos (stundu garums tāpēc ir 75 minūtes). Redzējām fizikas stundu, kurā 8.klases bērni 75 minūtes paši ķimerējās ap trīšiem. Viens ātrāk, viens lēnāk, bet galu galā arī sliņķi bija savu trīsi uzmeistarojuši. Skolotāja galvenā funkcija – atbalstīt bērnu darbošanos. Ja kāds ko vaicā, viņš tūlīt ir klāt un atbild. Savu atbalstu viņs neuzbāzīgi sniedz arī tiem bērniem, kuriem par fiziku lielas intereses nav. Vaicājām, kad tad viņi sāks rēķināt? Apgūt formulas? Sapratām, ka galvenā jēga šajā vecumposmā, viņuprāt, ir saprast, kā šie fizikas principi darbojas praksē. Vidusskolā gan notiek nopietna mācīšanās, un, cik redzējām, tas ir diezgan tradicionāli – sēž solos un rēķina. Un vidusskolā mācās 60% bērnu, tātad tie, kuri grib un spēj sēdēt un mācīties. Pārējiem ir profesionālās skolas.
Somi no šī gada pāriešot galvenokārt pie projektos balstītas mācīšanās un priekšmeti vairs nebūšot. Nav taisnība. Priekšmeti ir, taču mazāk nekā mums. Project based learning jau papildināts ar jaunu terminu Fenomena based learning. Taču, izpētot jauno standartu, redzams, ka pastāv gan priekšmeti, gan projekti. Arī Latvijā tāda prakse pastāv, un mums nevajadzētu baidīties no nesaprotamām un dīvainām izmaiņām nākotnē, līdz ar jaunā standarta ieviešanu.
Neesot frontālu stundu, darbs notiek tikai grupās. Mēs redzējām daudzas klases, kurās soli ir rindās un skolotājs stāv klases priekšā. Tiesa gan – skolotāju galvenā īpašība ir atbalstoša izturēšanās. Šajā ziņā gan mums katram uz sevi jāparaugās un jāsaprot, vai tādi esam.
Visi bērni ar īpašām vajadzībām tiekot iekļauti. Mēs redzējām, ka iekļauj tos bērnus, kas ir slinki vai kam piemīt UDS, vai no sociāli zemākiem slāņiem – viņiem visiem ir nodrošināts atbalsts, neviens neizrāda, ka šādi bērni viņam traucē vai būtu nevēlami. Ar cieņu izturas pret visiem. Mēs neredzējām šajās skolās nevienu bērnu, kuram būtu garīga atpalicība. Katrs cilvēks ar īpašām vajadzībām ir pelnījis sev atbilstošu iekļaušanas veidu. Lūk, šī ir tā slidenā vieta Latvijā: internātskolas un speciālās skolas reorganizējam vai slēdzam, visus (!) iekļausim – tāds ir deklaratīvais līmenis. Smags temats.
Latvijā pēdējā laikā tiek uzturēts mīts, ka lauku skolās pēc definīcijas ir zemāka izglītības kvalitāte, jo tāda vienkārši nav iespējama, un jo īpaši to mēdz saistīt ar nelielo bērnu skaitu, sak, neesot taču konkurences. Un apvienotās klases taču ir aizvēsture, ko nedrīkst pieļaut!
Somijas attālajos reģionos pastāv sākumskolas (1.-6.klase), kurās mācās 30 bērnu un strādā 2 skolotāji (Latvijā ar 30 bērniem lauku skolā strādā 9 skolotāji). Pēc statistikas Somijā izglītības kvalitāte ir vienlīdz laba kā pilsētās, tā laukos.Skaidrs ir viens – noteicošā ir skolotāju darba kvalitāte. Protams, ka arī Somijā iztukšojas lauki un skolas nākas slēgt, taču nekur nav teikts, ka nevar mācīties pavisam neliels bērnu skaits, kuri turklāt ir dažādu vecumu.
Ir viena realitāte, kas nav mīts – Somijā ir ļoti augsts skolotāja profesijas prestižs, to nodrošina ļoti rūpīga studentu un pēc tam jauno skolotāju atlase, pārdomāta pedagogu izglītība mūža garumā, adekvāts atalgojums un ļoti atbalstoša valsts politika. Izglītības politika ir balstīta vienotās vērtībās, un visas izmaiņas tiek rūpīgi izdiskutētas.
Arī skolu autonomija nav mīts, bet gan realitāte. Vēl reālajās somu skolās bērni mācās no 7 gadu vecuma, bet mācību gads ir 2 nedēļas garāks nekā mums, un gadā ir 5 semestri.
Pirms dažiem gadiem universitātes skolā veikuši eksperimentu pamatskolas posmā: mācību vielu apguva 2 veidos – viena klase vecajā, akadēmiskajā, stilā, otra – projektu veidā. Rezultāts – vienāds. Secinājums: tie bērni, kam viegla galva un kas labi mācās, skolā var mācīties abos veidos, bet tiem bērniem, kuriem ir grūtības mācībās, pavisam noteikti jaunajā veidā ir jautrāk.
* Dažas
No comments:
Post a Comment