Profesionāļi aicina ievērot demokrātiskas pārvaldības pamatprincipus izglītības politikas veidošanā

Ministru prezidentam, 

M.Kučinska kungam

adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV – 1520, 

kopija: vk@mk.gov.lv 

Izglītības un zinātnes ministram

 K.Šadurska kungam,

adrese: Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050, Latvija, 

kopija: e-pasts:karlis.sadurskis@izm.gov.lv e-pasts: pasts@izm.gov.lv 

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārei

 L.Lejiņas kundzei

 adrese: Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050, Latvija

 kopija: e-pasts:liga.lejina@izm.gov.lv

Neatkarīgā izglītības biedrība Rīgā, Gregora ielā 13a, LV1046

Par Likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 

Par Likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” 

Neatkarīgā Izglītības biedrība, turpmāk NIB, (reģistrācijas Nr. 40008240253), juridiskā adrese: Rīgā, Gregora ielā 13a, šobrīd apvieno 59 biedrus, kas pārstāv dažādu līmeņu izglītības profesionāļus no visas Latvijas. Mūsu biedrības misija ir īstenot mērķtiecīgu virzību uz skolu sistēmas modernizāciju saskaņā ar pedagoģijas zinātnes un prakses labākajiem piemēriem. NIB konceptuāli ir par pārmaiņām izglītības sistēmā, taču ir pret nedemokrātiskām un nezinātniskām metodēm pārmaiņu īstenošanā.

Iepazīstoties ar IZM izsludinātajiem “Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumiem Izglītības likumā”, esam konstatējuši procesuālas un konceptuālas neatbilstības demokrātiska un caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procesa principiem. Grozījumi ietver ļoti plašas organizatoriskas un saturiskas pārmaiņas (sešgadnieku jautājums, vakarskolu un internātskolu slēgšana, valsts ģimnāziju un speciālo skolu tīkla reorganizācija, mācību procesa organizācijas nosacījumi u.c.). Ņemot vērā Eiropas dažādu valstu pieredzi izglītības pārmaiņu īstenošanā, uzskatām, ka nevar tik apjomīgus grozījumus īstenot kvalitatīvi un efektīvi tik ierobežotā laikā. 

Uzskatām, ka Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nav atbalstāms šādā redakcijā. 

Norādām uz būtiskiem riskiem un neatbilstību demokrātijas pamatprincipiem:

1) Minētie grozījumi netika izsludināti IZM mājas lapā atbilstoši likumā noteiktajām prasībām; 

2) Grozījumi paredz izglītības pieejamības un indivīdu (skolēnu, vecāku, pedagogu u.c.) izvēles mazināšanos, tādējādi veicinot noslāņošanās un pat segregācijas riskus sabiedrībā;

 3) Grozījumu pamatojums neietver konkrētas norādes par reformu īstenošanas mehānismiem, kas rada neskaidrību un līdz ar to neuzticību izglītības profesionāļu un citu iesaistīto pušu vidū pārmaiņu pozitīvam iznākumam;

 4) Izglītības profesionāļi ilgstoši ir norādījuši uz riskiem un problēmām, piemēram, sešgadnieku jautājumā (LIZDA, NIB un LPPB atklātā vēstule u.c. aktivitātes), kas diemžēl nav tikuši ņemti vērā; 5) Nevēlēšanās īstenot dialogu ar izglītības jomas NVO liecina par autoritāras pārvaldības īstenojumu sistēmā un neatbilst Latvijas valsts Satversmē ietvertajiem principiem. 

Cita starpā uzskatām, ka lēmumu par skolotāju kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību, kas no IZM puses šobrīd tiek virzīts steidzamības kārtā, ir kārtējais nedemokrātiska un necaurspīdīga lēmumu pieņemšanas procesa piemērs. 

NIB 2017. gada 25. jūlija biedru sapulcē tika analizēti Grozījumi un Anotācija. Mēs sagaidām arī konkrētas atbildes. 

Par Likumprojektu “Grozījumi vispārējās izglītības likumā” 

1. Mācību darba organizācijas un satura jautājumi:

•  *Par anotāciju – šie grozījumi ir izstrādāti ar atsauci uz “Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam”, kā arī uz valdības rīcības plānu “Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”. Anotācijā ir daudz pretrunu, piemēram, punktā 2.1. ir atsauce par pāreju uz obligātu vidējo izglītību. Šajos grozījumos nav NEKĀ par pāreju uz obligātu vidējo izglītību. Toties vislielākā uzmanība veltīta mācību ieviešanai 1.klasē no 6 gadu vecuma, neskatoties uz profesionāļu un vecāku iebildumiem. Atgādinām, ka Vecāku foruma rezultātā IZM ministrs R.Ķīlis 2012.gadā pilnībā atsauca ideju par sešgadnieku laišanu skolā. Toreiz minētā argumentācija joprojām ir spēkā. Tātad ietvert pāreju uz mācību ieviešanu 1.klasē no sešiem gadiem “ Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.- 2020.gadam” un attiecīgi valdības rīcības plānā ir pretrunā ar profesionāļu un vecāku viedokli, kā arī grauj pilsoņu ticību valsts pamatam – Satversmei un demokrātijai. 
•  *1. punkts – kooperatīvā mācīšanās atšķirībā no visām citām minētajām mācību organizācijas formām ir pedagoģiska pieeja un metode, kas īstenojama minētajās formās, bet ir citas kategorijas jēdziens. Šādas detaļas atklāj Grozījumu izstrādātāju neizpratni par izglītību. 
•  *16.punktā par Ministru kabineta kompetenci ietverts punkts par mācību gada pagarināšanu. Anotācijā norādīts par ārkārtas situāciju, bet grozījumu projektā nav norādes uz ārkārtas situāciju. Šis punkts norāda, ka IZM varēs pagarināt mācību gadu. NIB norāda, ka vispirms nepieciešams izvērtēt esošā mācību gada efektivitāti un izskaidrot, kāpēc nepieciešams pagarināt mācību gadu. NIB ir gatava sadarboties šajā jautājumā, kā arī citu Likumprojektā minēto grozījumu analīzē un pilnveidē. 
•  *32.panta 3.daļa pēc grozījumiem skanēs šādi: "Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu vai psihologa atzinumu," savukārt anotācijā norādīts, ka pēc 2021. gada 22.augusta valsts nesniegs finansējumu bērnu izglītošanai pirmsskolas izglītības iestādē pēc 6 gadu vecuma sasniegšanas. Tātad finansējumu nesaņems arī tie, kam ir ārsta vai psihologa atzinumi. 
•  *Attiecībā uz grozījumiem 35.pantā – ir nekonsekvences terminu “stundas ilgums” un “ stundas forma” lietošanā. 1.-6.klasei ir minēta mācību organizācijas forma, bet ne ilgums, savukārt 7.-9.klasei ir minēts tikai ilgums, bet ne forma. Turklāt stundas ilguma ierobežojums 7. – 9. klasei 40 minūšu ietvarā ir pretrunā ar Kompetenču pieejas projekta konceptuālajām nostādnēm par mācību organizācijas elastību un kontekstualizāciju atbilstoši konkrēto skolu vajadzībām un interesēm. Ieteikums izteikt redakcijā “stundas ilguma ierobežojums 7. – 9. klasei ne mazāk kā 40 minūtes”. 
• Grozījumos (39.pants) paredzēts lielāku nozīmi piešķirt centralizētajiem eksāmeniem pēc pamatizglītības programmas apguves, nosakot tos kā nosacījumus iestājpārbaudījumos vidējās izglītības programmās. Veidojas pretruna par Kompetenču pieejas īstenošanu pēc būtības, kur eksāmenu nozīmei būtu jāsamazinās. Skolām būtu jāatstāj arī iespēja izvēlēties iestājpārbaudījumus. 
•  *23.punktā (41.panta 1.daļa) ietvertā norma, ka vidējās izglītības programmas apguvi par valsts finansējumu var uzsākt ne vairāk kā divas reizes, ir pretrunā ar mūžizglītības ideju. Šis punkts jāpapildina ar “privātskolas”, lai nodrošinātu demokrātisku attieksmi pret visiem skolēniem un valstī akreditētajām vidējās izglītības iestādēm. 

2. Par pirmās klases sākšanu no sešu gadu vecuma 

NIB neatbalsta šos grozījumus, jo konsekventi netiek saņemtas atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

• *IZM nav uzrādījusi speciālistu pētījumos balstītu bērna emocionālā brieduma izvērtējumu un pozitīvu sagaidāmu rezultātu skolas gaitu uzsākšanai no 6 gadu vecuma 
• *IZM nav izvērtējusi, kā tiks panākts infrastruktūras nodrošinājums visās skolās, ievērojot visas līdzšinējās likumu regulas (tai skaitā Sanitārās un higiēnas normas, mēbeles u.c.)
•  *IZM nav parādījusi mehānismu, kā notiks bērnu ikdienas higiēnas un fizisko vajadzību nodrošināšana skolas vidē bez pedagoga palīga klasē, kā tas ir pirmsskolā. Vai 1. klasē tiks iedalīti pedagogu palīgi? Nav redzami atbilstoši finanšu resursi.
• *Anotācijā ir minēts, ka 5 gadu laikā visi skolotāji tiks pārkvlaificēti, taču - kādā veidā tiks nodrošināta pedagogu pārkvalificēšanās un/ vai tālākizglītība visiem 1.klases audzēkņiem jau no 2018.gada 1.septembra? 
• *Nav skaidrs, vai visas vispārizglītojošās skolas ir gatavas uzņemt sešgadniekus savās telpās. Būtu jāpublisko skolu piepildījums un atbilstoši finanšu resursi. Pagaidu paralēlais variants, kad 1.klases programmu var realizēt gan skolā, gan pirmsskolas izglītības iestādē, mūsu skatījumā radīs haosu. 
• *Jaunajā Izglītības Standartā (kompetenču pieejā balstīts mācību saturs) ir paredzēts, ka izglītību uzsāk no 6 gadiem. Mums ir informācija, ka mācību saturu 6 gadīgajiem bērniem veido pirmsskolas pedagogi. Ja tā būs skola – kāpēc to neveido skolas pedagogi? 
• *Nav skaidrs mehānisms, kā tiks risināts jautājums par 6 un 7 gadus vecu bērnu nokļūšanu vienā pirmajā klasē? Vai 7 gadus veciem bērniem nebūs divas reizes pēc kārtas jāapgūst viens un tas pats saturs? Vai diferencēs klases pēc vecumiem? Bet skolās, kur atver tikai vienu pirmo klasi, kā diferencēt satura apgūšanu? 
• *Mēs konsekventi esam prasījuši uzrādīt aprēķinus - vai ir aprēķināts, cik izmaksās reformas ieviešana gan valstij, gan pašvaldībām (telpu pielāgošana, pedagogu tālākizglītība utt.) 
• *Nav skaidrs, ko nozīmē "samērīga, līdzsvarota, elastīga pāreja", ja mēs neredzam mehānismu
• *Pašreiz likums atļauj bērniem sākt skolas gaitas 6, 7 vai 8 gados. Ar šiem grozījumiem pēc 4 gadiem vecāku izvēle kā demokrātiska kategorija izbeigsies. Turklāt vēlamies norādīt, ka anotācijā minētie 1000 skolēni, kuri šogad 12.klasi beidza 20 gadu vecumā (tātad ir sākuši skolu 8 gadu vecumā), visticamāk, ir bijuši bērni ar veselības vai citām problēmām un viņu gadījumā ir realizēta iekļaujoša izglītība. Arī te saskatāms Grozījumu pretrunīgums – no vienas puses atbalsta iekļaujošo izglītību, no otras – to liedz.
• *Pēc likuma bērns līdz 7 gadu vecumam nedrīkst viens atrasties uz ielas. Vai tiks mainīta šī likuma norma? Kurš nodrošinās bērnu nokļūšanu uz skolu un mājās? 
• *Mēs saprotam, ka reforma tiek veikta, lai ilgtermiņā ietaupītu viena gada vispārizglītojošo skolu budžetu, kas tādējādi ļautu realizēt skolotāju algu pacelšanas grafiku, taču tas būs pēc tik ilga laika, ka pašreizējās reformas “ķīlnieki” ir pelnījuši iegūt atbildes uz visiem šiem jautājumiem. 
• *Mēs aicinām turpināt izglītības satura reformu un īstenot izglītības jauno saturu sešgadīgiem bērniem piemērotā vidē, kas šobrīd lielākoties ir pirmsskolas izglītības iestādēs 

3. Par vakarskolām 

Konceptuāli atbalstām vēlmi optimizēt izglītības iestāžu tīklu un finanšu resursus. Taču grozījumus nedrīkst realizēt pirms konkrētu jautājumu noskaidrošanas: 

• *Kā konkrētās pārmaiņas atbilst mūžizglītības īstenošanas principiem – pieejamība, atbilstība vecuma grupām? Piemēram, pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogu gatavība strādāt pieaugušo auditorijā - vai pedagogi būs gatavi pieaugušo ļoti atšķirīgajam zināšanu līmenim dažādos mācību priekšmetos, individuālo atbalsta pasākumu nepieciešamībai pieaugušajiem, īpaši, ja šie cilvēki iepriekš mācījušies pēc citiem standartiem, satura? 
• *Kāda būtiska atšķirība ir tālmācības mācību organizācijas formā starp anotācijā minēto iemeslu zemiem CE rezultātiem un reorganizēto mācību programmās paredzēto tālmācības iespēju? 
• *Kāds ir citu iesaistīto pušu, piemēram, pašvaldību savienības, vērtējums vakara (maiņu) vidusskolu optimizācijas jautājumā? 
• *Kā zemais vakara (maiņu) vidusskolu snieguma vērtējums korelē ar citiem šajā jomā veiktajiem pētījumu rezultātiem, piemēram, “Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24 gadi) iesaistīšanos (atgriešanos) mūža mācīšanās procesā” (2015.gada pētījums)? 
• *Kā anotācijā ietverto CE vērtējumu iespaidotu nevis 20, bet visu 27 (CSB) vakara (maiņu) vidusskolu rezultātu izvērtējums? Rodas iespaids par selektīvu izlasi. 
• *Ja pamatskolas noslēgumā centralizētie eksāmeni kalpos kā iestājeksāmeni vidusskolās, tas nozīmē, ka pieaugušie (pēc ilgāka mācību pārtraukuma) vairs nevarēs uzsākt mācības vidusskolā vakara, neklātienes un tālmācības programmās? 
• *Kur iespējams iepazīties ar rīcības plānu pārmaiņu ieviešanai, lai novērtētu pārmaiņu efektivitāti?

4. Par speciālo izglītību

 Konceptuāli atbalstot Speciālo internātskolu un Speciālās izglītības attīstības centru tīkla izveidi, kā arī iekļaujošās izglītības principu ieviešanu, izvirzām diskusijai jautājumus/tēzes; 

• *Nav skaidrs IZM redzējums – kuras skolas tiks reorganizētas un kuras tiks slēgtas. Cik daudz bērnu turpinās mācības Speciālajās internātskolās un Speciālajos izglītības attīstības centros, bet cik bērnu saskaņā ar iekļaujošās izglītības principiem nonāks vispārizglītojošajās skolās. 
• *Nav skaidri atbalsta pasākumu pedagoģiskie resursi, finansējums, mehānisms pārejas periodam visā valstī – kopaina, kas notiks ar skolēniem un pedagogiem slēgtajās skolās un kā tiks nodrošināts atbalsta mehānisms skolās, kurās vienlaicīgi tiks pārvietoti daudzi bērni ar speciālām vajadzībām. 
• *Iekļaujošā pieeja paredz metodisku, organizatorisku, finansiālu katrai skolai, kurā mācās bērni ar BSV. Šajos grozījumos tas nav definēts - minētā 6% piemaksa skolām nav pamatota. Vairumam bērnu ar BSV ir nepieciešams individuāls asistents, kam skolu budžetos nav paredzēti pietiekami līdzekļi.
• *Speciālo skolu tīkla reorganizācijas procesā Grozījumi paredz būtiskas pārmaiņas izglītības saturā un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē. Neskaidra ir šo pārmaiņu būtība un organizācija. 
• *Īpaši NIB biedrus uztrauc sociālās un pedagoģiskās korekcijas klašu likvidēšana, jo Likuma grozījumi nedefinē mehānismus, kas aizstās sociālās un pedagoģiskās korekcijas programmas, respektīvi, kā tiks nodrošināts atbalsts skolēniem ar uzvedības un mācīšānās traucējumiem. 
• *Kā tiks īstenots darbs ar vispārizglītojošo skolu skolēnu vecākiem, izskaidrojot viņiem šādu refomu nepieciešamību? Ilggadēja izglītības prakse liecina par neskaitāmiem gadījumiem, kad klases skolēnu vecāki vēršas pie oficiālajām instancēm, lai protestētu pret bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu skolā, jo skolas nespēj nodrošināt iekļaušanas procesu, kurā kvalitatīvu mācību procesu var nodrošināt ikvienam klases bērnam. 
• *Anotācijā rakstīts, ka jābūt speciālās internātskolas pieejamības kritērijiem un atbalsta pasākumiem, bet šobrīd šie kritēriji nav skaidri, lai skolas tos varētu nodrošināt. 
• *Vai ir domāts par ēkām, kurās atrodas speciālās internātskolas? Valsts pārņems skolas, kuras ir pašvaldības ēkās, kā notiks ēku apsaimniekošana utt. Šobrīd rodas iespaids, ka, mainot skolu īpašnieku, patiesībā ir vēlme skolu slēgt, taču nav nekādas informācijas, kur paliks šo skolu audzēkņi -Anotācijā rakstīts, ka "jābūt nosacījumiem", lai varētu speciālā skola/internātskola īstenot kādu no speciālajām programmām, taču šobrīd nav jaunu noteikumu, ir tikai Ministru kabineta noteikumi Nr.710 par skolu nodrošinājumu, bet tie jaunajai situācijai nav atbilstoši 
• *Ļoti svarīgi ir bērniem ar smagiem un vidējiem garīgās attīstības traucējumiem pēc pamatizglītības beigšanas nodrošināt iespēju iegūt profesiju, lai viņi nākotnē veiksmīgāk iekļautos darba tirgū un sabiedrībā. Protams, te ir runa arī par subsidētajām darba vietām. Anotācijā ir nepietiekoši informācijas par plānotajiem grozījumiem profesionālās izglītības jomā bērniem ar speciālām vajadzībām. 
• *Ir pamatots risks - pēc speciālo skolu slēgšanas var rasties situācija, ka mehāniski no slēgtajām skolām bērni pāries uz vietējām vispārizglītojošām skolām, kurās nav atbilstoša personāla un nodrošinājuma. Šajā gadījumā IZM pašreiz iecerēto grozījumu negatīvās sekas izjutīs pilnīgi visi Latvijas skolu bērni. 

Par Likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” 

 Iebilstam pret 14.panta 40.punktu. Uzskatām, ka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaits klašu grupās vidējā izglītības iestādē jānosaka dibinātājam, nevis skaita noteikšanas kompetenci jāpiešķir Ministru kabinetam vai kā norma jāiekļauj likumā. 

Ierosinātie grozījumi ir pretrunā Satversmes 112.pantā nostiprinātajām cilvēka tiesībām uz izglītību. 

Ar Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz izglītību ir jāsaprot cilvēka tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Kvalitatīvas izglītības izpratne ir atklāta Izglītības likuma 2.pantā minētajā mērķī : nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. un Vispārējās izglītības likuma 2.pantā : radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē. 

 Grozījumi 14.panta 40.punktā ir pretēji kvalitatīvas izglītības izpratnei, jo paredz centralizētu, kvantitatīvu regulēšanu, liedzot iespēju cilvēka individuālo izglītības vajadzību kvalitatīvai nodrošināšanai. 

Saskaņā ar principa “nauda seko bērnam” uzstādījumu katram Latvijas bērnam ir noteikta bezmaksas izglītība, un viena bērna izmaksas ir ietvertas terminā “normētais bērns''. Minimālā bērnu skaita noteikšana ir ierobežojums, kas ir pretrunā ar Kompetenču pieejas ideju, kur mācību procesā tieši ir atbalstāma dažādu ierobežojumu nojaukšana: striktas priekšmetu robežas, stundu garumi, vecuma ierobežojumi u.c.. Gluži otrādi – Kompetenču pieejas pamatā ir mācību procesa elastīgums, dažādu starppriekšmetu moduļu izveide, kā arī skolas vadības un skolotāju autonomijas veicināšana. Tiesībsargs Satversmes tiesai lietā Nr.2016-23-03 ir uzsvēris, ka izglītības kvalitātes uzlabošanas labad būtu jānosaka maksimāli, nevis minimāli pieļaujamais skolēnu skaits klasē. Ir saprotama vēlme optimizēt naudas izlietojumu izglītības procesā, bet, vadoties tikai no līdzekļu ekonomijas apsvērumiem, tiek pārkāptas cilvēku tiesības uz kvalitatīvu izglītību.

Iebilstam pret 59.panta 3.1 jauno redakciju. Tas apdraud alternatīvas (privātas) izglītības iespējas un bērnu tiesības izvēlēties skolu atbilstoši savām interesēm, kā arī ir diskriminējošs faktors attiecībā pret nodokļu maksātājiem. Uz to vairākkārt ir norādījis arī Tiesībsargs. Privātās skolas Latvijā ir veidojušās, lai īstenotu alternatīvu pieeju mācību procesā. Vairumā privātskolu klases ir nelielas. Katram skolēnam un viņa ģimenei ir savi iemesli, kāpēc tās ir izvēlējušās alternatīvu izglītību. Nereti šie iemesli ir saistīti ar iekļaušanas ideju, kas visādos veidos tiek atbalstīta arī Kompetenču pieejas projektā. Vecāki, izvēloties privātskolu, rēķinās ar sava bērna tiesībām uz līdzfinansējumu un mērķdotāciju, kā arī apzinās, ka trūkstošo finansējumu sedz pašas ģimenes. Ja ģimenēm tiks liegts saņemt līdzfinansējumu mērķdotācijas veidā, tām būs jāsedz pilnībā visi izdevumi, kas saistīti ar pedagogu algām. Uzskatām, ka skolas akreditācija ir garants kvalitatīvam mācību procesam un kvalitāti nekādā ziņā nedrīkst saistīt ar bērnu skaitu klasē. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz 2009.gada 7.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteikto, NIB Jūs aicina darīt visu iespējamo, lai likumprojekti "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (TA-759) un “Grozījumi Izglītības likumā” (TA-758) tiktu atsaukti un nodoti atpakaļ iesniedzējam kvalitatīvai izstrādei, argumentācijas pamatošanai ar faktiem un saskaņošanai ar sabiedriskām organizācijām un sociālajiem partneriem. Esam gatavi iesaistīties abu Likumu pilnveidē. 

Rīgā, 2017. gada 28. jūlijā

Dr.paed.Zane Ozola,

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja

Foto: http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/268242-petijums-cik-demokratiska-ir-latvija-latvijas-demokratijas-attistibas-10-gadu-bilance/