Diskusija “Etniskais mobings skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”

 Aizvadīta diskusija “Etniskais mobings skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”

Lai preventīvi mazinātu mobingu skolās, tostarp etnisko mobingu, nepieciešams veicināt

sadarbību un sarunāšanos starp bērniem, vecākiem un skolotājiem, tādējādi bērns

pilnvērtīgāk iemācīsies un spēs būt tolerantāks un saprotošāks pret pasaulē notiekošo, tā

secināja eksperti Izglītības un zinātnes ministrijā notikušajā diskusijā “Etniskais mobings

skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”, kas tika organizēta pēc izglītības un zinātnes

ministres Anitas Muižnieces un Neatkarīgās izglītības biedrības iniciatīvas.

“Skolu nepieciešams uztvert nevis kā ēku vai fizisku vietu, bet kā kopumu, kurā ir cilvēki no

dažādām vidēm, tāpēc ir būtiski rūpēties par komunikāciju un sapratni starp bērniem, vecākiem,

skolotājiem un skolas vadību. Runājot par etnisko mobingu, jāuzsver, ka ministrija un Izglītības

kvalitātes valsts dienests jau šobrīd preventīvi aicina izglītības iestādes pievērst uzmanību un

runāt par šo jautājumu. Tāpat jāatgādina, ka ir sagatavoti atbalsta materiāli, ko aicinām izmantot,

piemēram, “Emociju viesistabas” sarunu video, materiāli un ieteikumi, kā runāt par karu un

vērtībām,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Eksperti bija vienisprātis, ka izglītības iestāžu vadītājiem jāuzņemas līderība, atrodot veidu, kā

par šiem jautājumiem runāt ar pedagogiem un kā sagatavot pedagogus runāt par tiem ar bērniem,

katrai vecuma grupai izvēloties pareizo pieeju. Tāpat eksperti norādīja, ka skolas vadībai

jāatceras arī par vecākiem – jārunā ar viņiem, bet vecākiem jābūt gataviem, ka skolā par šiem

jautājumiem ar bērniem runās.

“Mobings ir ilgstoša emocionāla vai fiziska vardarbība pret kādu vienaudzi, kurš ir atšķirīgs. Ja ir

atšķirība pēc etniskās piederības, tas ir etniskais mobings. Patiesībā reizēm atšķirības balstās

vien uz to, ka bērns nav tik sociāls kā citi vienaudži,” norādīja Pusaudžu resursu centra eksperte

Romija Krēziņa.

Profesore Laima Geikina atgādināja, ka reizēm no šķietami nevainīga joka līdz mobingam ir

pavisam trausla robeža: “Naida piramīdas apakšā ir stereotipi, aizspriedumi pret citādo un

dažādo, mazie joki vienam par otru, bet pašā augšā ir genocīds. Katrā piramīdas slānī ir

aprakstītas rīcības, kas var novest no joka pie ļoti smagām sekām, tāpēc es aicinātu skolām,

skolotājiem, vecākiem un bērniem izpētīt šo piramīdu un pārrunāt, vai saskatām tajā arī savu

rīcību.”.

Runājot par to, cik svarīgi ir komunicēt ar bērniem un vecākiem, savlaicīgi sagatavojot viņus,

piemēram, tam, ka klasei pievienosies bērni no Ukrainas, Rīgas Juglas vidusskolas 10. klases

skolniece Monta Akmentiņa minēja, ka “skolotāji bija savlaicīgi informējuši, ka klasei

pievienosies meitene no Ukrainas, tāpēc visiem bija iespēja pierast pie šī domas. Turklāt neviens

nebija pret, tieši pretēji – bijām priecīgi, ka varam palīdzēt un uzņemt savā klasē. Runājot par

mobingu kopumā, jāsaka, ka, kļūstot vecākiem, piemēram, ar katru nākamo klasi, šādu gadījumu

skaits samazinās, atšķirības redzamas pat pa semestriem.”

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsvēra: “Nepieciešams palīdzēt arī

skolotājiem, kuriem jāstrādā ar ukraiņu skolēniem, kā arī nepieciešams organizēt praktiskas

sociālo zinību nodarbības, lai sekmētu bērnu izpratni par šīm lietām.”

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8.klases skolnieces mamma Elga Gailīte norādīja, ka “ļoti būtiski, lai

skola būtu proaktīva sarunās ar vecākiem. Manā pieredzē ir šāda situācija un es to ļoti novērtēju.

Šobrīd, kad bērni dzird ļoti daudz sarunu par karu un nereti arī paši runā un jautā par šo tēmu, ir

svarīgi, lai bērni iegūtu informāciju no drošiem un pārbaudītiem avotiem. Ja skolas izglītos par

šiem jautājumiem, sociālo zinību un vēstures priekšmeti iegūs pavisam jaunu dimensiju, rosinot

bērnu interesi un pilsonisko aktivitāti.”

Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece, Neatkarīgās

izglītības biedrības valdes locekle, profesore Laima Geikina, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas

direktors, pedagogs, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāvis Romans Alijevs, Pusaudžu resursu

centra eksperte Romija Krēziņa, Rīgas Juglas vidusskolas 10. klases skolniece Monta Akmentiņa

un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8.klases skolnieces mamma Elga Gailīte.