Mācību gada sākums ierasti ir laiks, kad daudz un plaši tiek runāts par pedagogiem, analizējot profesijas priekšrocības un izaicinājumus, taču katrā skolā ir ne tikai skolotāji, bet arī citi, bez kuriem nav iedomājama skolas ikdiena un izglītības sistēma. Tostarp arī skolu direktori, kuriem ir plašs atbildības loks.
Neierastie apstākļi, kas radušies pandēmijas ietekmē, pedagogu trūkums un citas lietas mudina meklēt risinājumus, kā stiprināt un atbalstīt skolu direktorus. Spēcīgs skolas direktors nozīmē ne tikai saliedētu kolektīvu, bet arī mācību vides un kvalitātes uzlabošanos.
Visa informācija vienkopus
Latvijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas apvieno skolu vadītājus. Papildus tam palīdz un informāciju sniedz Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs un Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kopumā raugoties, informācijas klāsts ir ļoti plašs.
Pandēmijas laikā informācijas avotu klāstu papildinājušas arī ziņas no Slimību profilakses un kontroles centra. Lai atvieglotu skolu direktoru darbu un dažādu risinājumu atrašanu padarītu operatīvāku, būtu vērtīgi padomāt par platformu, kurā skolu vadītāji vienkopus varētu atrast visu nepieciešamo informāciju. Īpaši aktuāli tas būtu jaunajiem direktoriem, jo ne vienmēr ir skaidrs, kur zvanīt un uzdot jautājumus.
Lielā daļā skolu notiek mentorings pedagogiem, kad jaunie skolotāji ievadīti mācību darbā. Manuprāt, šāds atbalsts būtu vērtīgs arī direktoriem. Piesaistot augstskolu un universitāšu mācībspēkus, varētu organizēt mācības un mentoringu gan jaunajiem direktoriem, gan tiem, kuri amatā ir ilgstoši, jo šī ir joma, kurā jāmācās visu laiku.
Jāņem vērā, ka direktors ir vadītājs un, jo spēcīgāks un zinošāks vadītājs, jo stiprāka komanda. Būtu svarīgi pilnveidot vadības prasmes, līderismu, laika plānošanu, uzdevumu organizēšanu, projektu vadību, komunikācijas un digitālās iemaņas u.tml. Ļoti vērtīga būtu pieredzes apmaiņa ārvalstīs – Erasmus+ vai citās programmās, ministrijas vai nevalstisko organizāciju rīkoti pieredzes braucieni, kas palīdzētu paplašināt redzesloku un izrauties no rutīnas.
Domubiedru grupa
Labas idejas rodas diskutējot un apmainoties pieredzē, tāpēc Neatkarīgā izglītības biedrība ir izveidojusi skolu direktoru domubiedru grupu jeb klubu, kura mērķis ir pozitīvas enerģijas, domu un ideju apmaiņa. Lai ikdienas rutīna nenoslāpētu idejas skolu un izglītības nozares attīstībai, plānojam regulāri tikties un aicinām arī direktorus, kuri nav biedrībā. Esmu droša, ka ir skolu vadītāji, kuri nevēlas pievienoties dažādām organizācijām, bet vēlas tikt uzklausīti un sadzirdēti.
Šobrīd daudz diskutē par direktoru vērtēšanu un tās biežumu. Uzskatu, ka nav svarīgi, vai direktoru vērtē reizi trijos vai sešos gados, ja paralēli sniedz atbalstu, vērtīgu informāciju un mācību iespējas. Vajadzētu arī skaidri definēt, ko sagaida no skolas vadītāja. Tas palīdzēs katram direktoram izvērtēt, kādas prasmes vajadzētu pilnveidot.
Nekas no minētā nebūs iespējams, ja paši skolu vadītāji nebūs tam atvērti, tāpēc ir svarīgi, lai arī mēs paši nebaidītos lūgt palīdzību. Atmetot teicamnieku sindromu un bailes kļūdīties, saņemot atbalstu un īstenojot aktīvu sadarbību ar ministriju un citām nozares iestādēm, kopīgiem spēkiem spēsim stiprināt skolu direktoru institūciju.
Autore: Inguna Granta, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktore.
Viedokļa raksts medijiem. Publicēts: ir.lv, aprinkis.lv, apollo.lv.
No comments:
Post a Comment