Līvānu domes pārstāve: Durvis uz vakcināciju jāatver plašāk!

 

Līvānu domes pārstāve: Durvis uz vakcināciju jāatver plašāk!

Vakcinācijas tempi mudina vēlēties optimistiskāku situāciju. Par laimi, liela daļa sabiedrības saprot, ka vakcīna ir vienīgais ceļš, kā atgriezties pie klātienes darba, mācībām un iespējai tikties ar draugiem un tuviniekiem. Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle skaidro, ka, ļaujot vakcinēties visiem, kuri to vēlas, un atceļot sarežģīto dalījumu prioritārajās grupās, vakcinēto skaits būtiski pieaugtu. Tāpat viņa aicina apdomāt t.s. “zaļās pases” ieviešanu, kas vakcinētajiem cilvēkiem sniegtu iespēju apmeklēt sporta zāles, restorānus u.tml. Tas sniegtu iespēju arī virknei uzņēmēju pakāpeniski atsākt darbību.

Vienīgā iespēja atgriezties pie normālas ikdienas dzīves

Veselības ministrijas dati liecina, ka Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 izmantotas 206 418 vakcīnu devas (pirmo vakcīnas devu saņēmis 178 501 iedzīvotājs, otro - 27 917 iedzīvotāji), tomēr situācija aizvien ir neviennozīmīga. Arī skandāls ar AstraZeneca vakcīnu ir atstājis savu ietekmi. Lai gan liela daļa iedzīvotāju apzinās, ka vakcinācija ir vienīgā iespēja atgriezties pie normālas ikdienas dzīves, vakcinācijas procesu jāturpina sekmēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Covid-19 nav parasta gripa

Runājot par vakcinēšanos pret Covid-19, jāņem vērā, ka mūsu un vecāku paaudze ir saņēmusi potes arī pret virkni citu slimību, kuras kādreiz būtiski apdraudēja sabiedrību, bet, pateicoties zinātnei, šobrīd tiek ierobežotas, piemēram, difterija, tuberkuloze, ērču encefalīts u.c. Tāpat jāapzinās, ka Covid-19 nav parasta gripa. Pagaidām manā paziņu lokā nav neviena, kam būtu nopietnas komplikācijas no vakcīnas vai būtu iestājusies nāve, un ceru, ka tādu gadījumu nebūs. Diemžēl ar Covid-19 saslimšanas radītajām sekām mana pieredze ir daudz skumjāka: vairāki mani kolēģi, kuri bija ekonomiski aktīvajā vecumā un veseli, ir aizgājuši mūžībā no vīrusa radītajām komplikācijām, kas tikai apliecina – šī ir bīstama un neparedzama slimība, kas katrā organismā uzvedas citādi. Tāpēc esmu par vakcinēšanos.

Nepieciešamas papildus aktivitātes no valsts puses

Cīņu ar vīrusu apgrūtina arī dažādi mīti, kas apvij vakcīnas un procesu kopumā. Diemžēl, bet, organizējot vakcinācijas procesu centralizēti, ir sabojāts viss, ko bija iespējams sabojāt. Manuprāt, lielāka autonomija pašvaldībām šajā jautājumā sekmētu plašāku skaitu vakcinēties gatavo iedzīvotāju. Līvānu novadā rīkojam regulāras tikšanās ar skolu vadītājiem, katru dienu sekojam līdzi saslimšanas rādītājiem un, atbilstoši tiem, plānojam iestāžu darbu. Arī Līvānu slimnīcā pēc pašvaldības iniciatīvas ir izveidots vakcinācijas kabinets, tomēr nepieciešamas arī papildus aktivitātes no valsts puses. Arī runājot par vakcīnu iegādi, šobrīd skaidri iezīmējas, ka nebija pareizi likt visas olas vienā groziņā – stratēģija, iepērkot līdzvērtīgā skaitā dažādu ražotāju vakcīnas, šobrīd būtu atmaksājusies.

Nepieciešams atcelt dalījumu prioritārajās grupās

Šobrīd, lai labotu situāciju, nepieciešams aktīvs skaidrojošais darbs un pozitīvo piemēru popularizēšana. Svarīgi ļaut vakcinēties ikvienam, kurš to vēlas. Organizējot vakcinācijas procesu, jāraugās, kā būtu ērtāk un vienkāršāk vakcīnas saņēmējiem jeb lietotājiem, nevis organizatoriem. Turklāt, iespēja brīvi vakcinēties motivētu arī tos, kuri vēl nav izlēmuši. Cilvēkus kaitina šķēršļi, īpaši pārspīlēti un mākslīgi radīti. Durvis uz vakcināciju jāver vaļā daudz plašāk. Aizvadītā nedēļas nogale, kas pie vakcinācijas centriem veidojās rindas, parādīja, ka cilvēki ir gatavi vakcinēties. Tomēr būtiski vērtēt, kuros centros vakcīnu vajadzēs vairāk, piemēram, Daugavpilī tās palika neizlietotas, bet Cēsīs gluži otrādi – bija par maz. Atraidot vakcinēties gatavu cilvēku, kurš neietilpst kādā grupā, pastāv iespēja, ka viņš otrreiz neatnāks.

Citu valstu piemēri

Ja tiek vakcinēti pedagogi, tad jāpiedāvā šī iespēja visiem vienādi. Nevajag sarežģīt situāciju ar papildus dalījumiem – klātienē, neklātienē, pirmsskolā utt. strādājošajiem, tādejādi tikai tiek radīta krīze krīzē. Ir vērtīgi arī analizēt citu valstu piemēru. Mums kā sabiedrībai patīk izcelt un koncentrēties uz negatīvo, tomēr citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā cilvēki ar mierīgu prātu vakcinējas arī ar AstraZeneca. “Brīvā vakcinēšanās” aizvadītajā nedēļā parādīja, ka netrūkst cilvēku, kuri ir izvērtējuši riskus un gatavi vakcinēties arī ar AstraZeneca. Kāpēc to neļaut?

Zaļās pases vakcinētajiem

Ir nepieciešams arī pārskatīt prasības, lai sasniegtu masu vakcinācijas slieksni. Iespējams, vērts ieviest t.s. zaļās pases vakcinētajiem, piemēram, atļaujot ceļot, apmeklēt sporta zāles, restorānus, peldbaseinu u.c. vietas. Tas pozitīvi motivētu, turklāt, sniegtu atbalstu arī ekonomikai, jo galu galā – cik ilgi mēs mocīsim uzņēmējus?

Pašvaldību iesaiste un paveiktais

Šobrīd par maz tiek novērtēta pašvaldību loma un ieguldījums. Lielāka autonomija un iespēja pieņemt lēmumus par procesu organizēšanu savā teritorijā sekmētu situācijas uzlabošanos. Virkne pašvaldību šajā laikā bijušas pat proaktīvākas par valdību. Saslimstības izplatības ierobežošanā liels nopelns ir tieši apzinīgai pašvaldību rīcībai. Arī Latgales pašvaldību, kas nereti tiek stādītas priekšā kā negatīvs piemērs, tomēr tā nav. Arī mūsu iedzīvotāji spēj kritiski izvērtēt situāciju un nebalstīties uz apšaubāmiem avotiem. Latgalē ir ļoti daudz progresīvu cilvēku, galvenais – nelikt šķēršļus, būt gataviem reaģēt, sadarboties un drosmīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, jo krīzē nevar strādāt ar miera laika metodēm.

Autore: Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle